Vikipēdija

Kamilla Lekberga

Džīna Edīte Kamilla Lekberga Šelda (zviedru: Jean Edith Camilla Läckberg Sköld; dzimusi 1974. gada 30. augustā) ir zviedru kriminālrakstniece. 2010. gadu sākumā viņas darbi tulkoti vairāk nekā 40 valodās 60 valstīs.[1][2][3] Saukta par "Nordic noir rokzvaigzni".[4]

Fjelbaka Zviedrijā, mazs piejūras ciemats, kurā piedzimusi Lekberga

Rakstīšanas tehnika

labot šo sadaļu

Lekberga sevi uzskata par krimināllietu rakstīšanas speciālistu, kad bērnībā atklāja šāda veida literatūru sava tēva grāmatu plauktā. Kopš tā laika tā viņu aizrauj.[5] Lekbergas grāmatas saņēmušas īpašu atzinību par detaļām un "padziļinātu raksturojumu".[6] Lekberga — dažkārt saukta par zviedru Agatu Kristi[7] — kļuva par rakstnieci pēc tam, kad viņas vīrs un vecāki kā Ziemassvētku dāvanu pierakstīja viņu radošās rakstīšanas kursā. Viņa sevi raksturo kā vizuālo rakstnieci: "Patiesībā man vispirms ir konkrēti attēli — momentuzņēmumi, un tad no tiem gabaliņiem sāk veidoties stāsts. Rakstot esmu ļoti vizuāla, es "redzu" stāstu iekšā. Bildes un grāmatas rakstīšana ir kā filma, kas manā galvā darbojas "24/7"".[8]

Viņas darbu raksturojums: "izceļas ar atmosfērisko Zviedrijas piekrastes attēlojumu, labi zīmētiem varoņiem un (labākajā gadījumā) sarežģītiem un psiholoģiski niansētiem sižetiem".[9] Recenzijā par romānu "Sludinātājs" (2012) The Washington Post recenzente atzīmēja, ka "gudrais sižets un padziļināts raksturojums nav vienīgās īpašības, kas paceļ romānu pāri vairumam citu trilleru. Ir arī apbrīnojama detaļu izjūta."[10] Pārskatot viņas jaunāko romānu ("Zelta būris", 2020), The New York Times to raksturoja kā "gudru, nesatricināmu romānu".[11]

Personīgā dzīve un uzņēmējdarbības pasākumi

labot šo sadaļu

Kamilla Lekberga dzimusi Fjelbakā, Bohuslanā, un sākusi rakstīt jau agrā bērnībā. Viņas pirmais publicētais darbs saucās Tomten. Pēc Gēteborgas Universitātes absolvēšanas, iegūstot ekonomikas grādu, viņa pārcēlās uz Stokholmu, kur strādāja par ekonomisti, pirms sāka nopietni rakstīt daiļliteratūru.[1] Viņa ir biznesa partnere juvelierizstrādājumu uzņēmumā Sahara Silver Jewelry AB.[12] Honkongas grūtnieču modes uzņēmums Sono Vaso sāka darbību Eiropā, kuru atbalstīja rakstniece, kas tajā brīdī bija stāvoklī.[13]

Lekbergas pirmā laulība bija ar Miku Ēriksonu; viņi izšķīrās 2007. gadā. Saskaņā ar Zviedrijas tiesību aktiem Ēriksonam, kā Lekbergas bijušajam vīram, pienākas puse no laulības laikā noslēgtajiem līgumiem gūtajiem ieņēmumiem. Galu galā tika panākta vienošanās, ka viņa tam samaksās vienreizēju maksājumu.[14]

Lekberga otro reizi apprecējās 2010. gadā ar Martinu Melinu,[15] ekspedīcijas Robinson uzvarētāju. Abi iepazinās 2005. gadā viņa grāmatas izdošanas ballītē, pēc tam uzsāka darba attiecības. Melins bildināja Lekbergu 2009. gada augustā.[15]

2015. gadā viņa bija saderinājusies ar MMA cīnītāju un autoru Saimonu Šeldu,[16] un viņi apprecējās 2017. gadā.

Kamillai Lekbergai ir četri bērni: Vills un Meja no pirmās laulības, Čārlijs no otrās, un Pollija ir no attiecībām ar Šeldu.[17][18] Čārlijs ir arī viņa mātes pirmās bērnu grāmatas Super-Charlie tēma.[19]

Grāmatas

labot šo sadaļu

Lielākajā daļā Lekbergas romānu ir rakstnieces Ērikas Falkas un policijas detektīva Patrika Hedstrēma vīra un sievas duets, kas atrisina noziegumus.

Grāmatas par Ēriku Falku un Patriku Hedstrēmu:

  • "Ledus princese" (2003)
  • "Sludinātājs" (2004)
  • "Akmeņkalis" (2005)
  • "Svešinieks" (2006)
  • "Pamestais bērns" (2007)
  • "Nāras sauciens" (2008)
  • "Bākas sargi" (2009)
  • "Guldītie eņģeļi" (2011)
  • "Ledus bērns" (2014)
  • "Ragana" (2017)
  • "Dzeguzēns" (2022)

Cita grāmatu sērija:

  • "Zelta būris" (2019)
  • "Sudraba asaras" (2020)

Cita grāmatu sērija:

  • "Kaste" (2022)
  • "Kults" (2023)

Dažādas grāmatas:

  • Snöstorm och mandeldoft (2007)
  • Pavārgrāmata Smaker från Fjällbacka (2008)
  • Bērnu grāmata Super Charlie (2011)

Adaptācijas

labot šo sadaļu

Televīzija

labot šo sadaļu

Pirmos četrus romānus adaptēja televīzijas filmai laikā no 2007. līdz 2010. gadam, un Elizabeta Karlsona un Niklass Hjulstrēms atveidoja Ēriku un Patriku.[20][21][22][23]

Televīzijas seriāla Fjällbackamorden filmēšana sākās 2011. gada augustā, pamatojoties uz Lekbergas romānu varoņiem, taču stāsti bija jauni, aktieri Klaudija Galli un Ričards Ulfsāters atveidoja Ēriku un Patriku.[24]

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ 1,0 1,1 «Discover Author Camilla Lackberg». Skatīts: 2016-01-06.
  2. ↑ Sara. «Camilla Läckberg». TheCrimeHouse.com, 2011-09-19. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-01-21. Skatīts: 2012-08-12.
  3. ↑ «Camilla Lackberg». CrimeReads (en-US). Skatīts: 2020-09-29.
  4. ↑ Susie Mesure. «Camilla Lackberg: The rock star of Nordic noir». The Independent (angļu), 2013-03-16. Skatīts: 2020-09-29.
  5. ↑ «Camilla Lackberg». ScandinavianBooks.
  6. ↑ Dennis Drabelle. «Book review: 'The Preacher' by Camilla Lackberg». The Washington Post, 2011. gada 12. jūnijs. Skatīts: 2017. gada 25. augusts.
  7. ↑ Maureen Corrigan. «Camilla Lackberg's 'The Stonecutter'». The Washington Post, 2012. gada 13. maijs. Skatīts: 2016. gada 6. janvāris.
  8. ↑ From the Author.
  9. ↑ Paula Woods. «Review: A trophy wife takes sweet corporate revenge in a gripping, dated Swedish noir». Los Angeles Times (en-US), 2020-07-07. Skatīts: 2020-09-25.
  10. ↑ Dennis Drabelle. «Book review: 'The Preacher' by Camilla Lackberg». The Washington Post (en-US), 2011-06-12. ISSN 0190-8286. Skatīts: 2020-10-30.
  11. ↑ Mary Kubica. «In 'The Golden Cage,' a Kept Woman Grabs the Keys to the Kingdom». The New York Times (en-US), 2020-07-07. ISSN 0362-4331. Skatīts: 2020-09-25.
  12. ↑ «Joint Business Ventures». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-07-07. Skatīts: 2016-01-06.
  13. ↑ «Hong Kong Fashion Brand Sono Vaso Launches in Europe». China Weekly News. 2009. gada 26. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 10. aprīlī. Skatīts: 2024. gada 8. augustā.
  14. ↑ «Camilla Läckberg: Pengarna går till min exmake». Expressen. 2008. gada 10. jūnijs. Skatīts: 2011. gada 27. novembris.
  15. ↑ 15,0 15,1 «Camilla married police Officer». camillalackberg.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 10. martā. Skatīts: 2024. gada 8. augustā.
  16. ↑ «Camilla Läckberg och Simon Sköld har förlovat sig». 2015-11-23. Skatīts: 2016-01-06.
  17. ↑ «Biography». camillalackberg.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 3. novembrī. Skatīts: 2024. gada 8. augustā.
  18. ↑ «Läckberg och Simon Sköld har fått barn». Skatīts: 2016-04-02.
  19. ↑ «Children's Books». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-01-04. Skatīts: 2016-01-06.
  20. ↑ «Isprinsessan». IMDb. Skatīts: 2022. gada 8. marts.
  21. ↑ «Predikanten». IMDb. Skatīts: 2022. gada 8. marts.
  22. ↑ «Stenhuggaren». IMDb. Skatīts: 2022. gada 8. marts.
  23. ↑ «Olycksfågeln». IMDb. Skatīts: 2022. gada 8. marts.
  24. ↑ «Fjällbacka shoot set back after director vanishes». Skatīts: 2016-01-06.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kamilla_Lekberga&oldid=4112669"