Kāmasūtra

Kāmasūtra (sanskritā: कामसूत्र) ir sens indiešu teksts, kas tiek uzskatīts par standartizētu cilvēka seksuālās uzvedības aprakstu, ko sarakstījis Vātsjājana Mallānaga. Šajā traktātā tiek stāstīts, ka aprakstītās metodes paredzētas pilnīgai mīlas izpausmei ar miesas tuvību starp vīrieti un sievieti.

Kāmasūtra

Traktāts sastāv no 1250 pantiem, kas sadalīti 36 nodaļās un 7 daļās, aptverot dzīves aspektus, kas ir būtiski pilnvērtīgai un harmoniskai eksistencei. Kāmasūtra piedāvā gan praktiskus padomus dzimumaktiem, gan filozofiskus ieskatus mīlestībā un attiecībās, uzsverot, ka mīlestība ir ne tikai fiziska piepildījuma, bet arī garīga un emocionāla pilnība.

Vēsturnieki uzskata, ka Kāmasūtra ir sacerēta starp 400. gadu p.m.ē. un 200. gadu m.ē., un laika gaitā ir iztulkota daudzās pasaules valodās, tostarp latviski, kļūstot par daļu no pasaules literatūras kanona.

Lai gan Kāmasūtra pirmām kārtām bija domāta augstāko kastu pārstāvjiem un tiem, kas bija labi izglītoti, laika gaitā tās principi un idejas izplatījās arī plašākā sabiedrībā. Viduslaikos un agrīnā jaunlaikā teksts Eiropā bija maz zināms, līdz 19. gadsimta beigās britu pētnieki, piemēram, Ričards Bērtons, to iztulkoja angļu valodā un iepazīstināja ar Rietumu lasītājiem. Tulkojums radīja lielu interesi un dažkārt arī izbrīnu, ņemot vērā tā laika konservatīvās morāles normas.