Kalnu grīslis
Kalnu grīslis (latīņu: Carex montana) ir grīšļu dzimtas suga. Savvaļā tā ir sastopama Eirāzijā, galvenokārt Eiropas centrālajā un austrumu daļā. Latvijā reti sastopama valsts rietumu, vidus un dienvidaustrumu daļā, mēreni sausos platlapju un jauktos mežos un krūmājos.
| Kalnu grīslis Carex montana (L.) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Grīšļu dzimta (Cyperaceae) |
| Ģints | Grīšļi (Carex) |
| Suga | Kalnu grīslis (Carex montana) |
 Kalnu grīslis Vikikrātuvē | |
Augs ir ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā 3. kategorijā.[1]
Apraksts labot šo sadaļu
Kalnu grīslis ir daudzgadīgs, 10—30 cm garš lakstaugs, kurš pieder dažādvārpu grīšļu grupai, jo sievišķajiem ziediem ir 3 drīksnas un augļa pūslītim ir ļoti īss knābītis.
Augs veido nelielu, blīvu ceru. Stublājs ir stāvs vai mazliet lokveidīgi nolīcis, tas ir raupjš, tievs, un pie pamata aplapots. Lapas ir zaļas, 0,1—0,2 cm šauras, mīkstas, apmēram stublāja garumā, taču mēdz būt arī garākas vai īsākas nekā stublājs. Lapu makstis ir brūnas. Lapas apakšpuse ir izklaidus apmatota. Ziedkopā stublāja galotnē ir viena vīrišķo ziedu vārpiņa, zem tās ir 1—3 tuvu novietotas ieapaļas vai olveidīgas, 0,5—0,8 cm garas, sēdošas sievišķo ziedu vārpiņas. Apakšējās sievišķās vārpiņas seglapa ir tumša, plēvjaina un akotsmaila, parasti garāka nekā attiecīgā vārpiņa. Augļa pūslītis ir iegareni piramidāls, zaļganbrūns, apmatots, bez dzīslojuma, strauji sašaurināts ļoti īsā paugurveida knābītī. Pūslīša segplēksne, kas ir īsāka par pūslīti, ir brūna, olveidīga, ar gaišu joslu vidū un plēvjainu apmali. Zied aprīļa beigās un maijā.[1]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «kalnu grīslis - Carex montana L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-04-22.