Kēnigšteinas cietoksnis

Kēnigšteinas cietoksnis (vācu: Festung Königstein), "Saksijas Bastīlija" ir cietoksnis kalna galā netālu no Drēzdenes, Saksijas Šveicē, Vācijā, virs Kēnigšteinas pilsētas Elbas upes kreisajā krastā. Tas ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem Eiropā un atrodas uz tāda paša nosaukuma galda kalna.

Kēnigšteinas cietoksnis
Festung Königstein
Kēnigšteinas cietoksnis 2008. gadā
Kēnigšteinas cietoksnis Kēnigšteinas cietoksnis
Atrašanās vieta	Kēnigšteina, Saksija, Vācija
Koordinātas	50°55′08″N 14°03′24″E
Uzcelts	13. gadsimtā

Militārā nozīme

Lielgabals uz cietokšna sienas

Cietoksnis spēlēja nozīmīgu lomu Saksijas vēsturē, lai gan mazāk militāru darbību laikā. Saksijas hercogi un prinči kūrfirsti cietoksni izmantoja galvenokārt kā drošu patvērumu kara laikā, kā medību namiņu un atpūtas pili, kā arī kā biedējošu valsts cietumu. Tā faktiskā militārā nozīme bija diezgan niecīga, lai gan to pārvaldīja tādi ģenerāļi kā Johans Everards no Drostes un Zūcenas (1662–1726). Piemēram, princis-kūrfirsts Frīdrihs Augusts II septiņgadu kara laikā varēja tikai bezpalīdzīgi noskatīties no Kēnigšteinas, kā tieši kara sākumā 1756. gadā viņa armija bez cīņas padevās Prūsijas armijai Lilienšteina pakājē, otrajā Elbas krastā. No 1753. gada cietokšņa komandieris bija elektorālais Saksijas ģenerālleitnants Mihaels Lorencs fon Pirhs. 1813. gada augustā sadursme pie Kriecvicas ciema, cietokšna pakājē, bija svarīga Kulmas kauju un Leipcigas kauju ievadcīņa. 1866. gada oktobrī par cietokšņa komandieri tika iecelts Aleksandrs fon Roršeids (1808–1881). Tajā laikā tā zaudēja savu militāro nozīmību, attīstoties tāldarbības lielgabaliem 19. gadsimta sākumā. Pēdējais Kēnigšteinas cietokšņa komandants bija pulkvežleitnants Heinike, kurš to komandēja līdz 1913. gadam. Kara laikā cietoksnī atradās Saksijas valsts rezerves un slepenie arhīvi. 1756. un 1813. gadā Kēnigšteinā tika glabāti arī Drēzdenes mākslas dārgumi. Otrā pasaules kara laikā šādiem nolūkiem tika izmantoti arī lielie cietokšņa kazemāti.

Cietoksnis nekad netika iekarots, tam bija pārāk neieņemama cietokšņa reputācija pēc tam, kad to paplašināja kūrfirsts Kristiāns I. Tikai skursteņslauķim Sebastianam Abrackim 1848. gadā izdevās uzkāpt pa vertikālajām smilšakmens sienām. Abracka skurstenis (Abratzky-Kamin) viņa vārdā nosaukts IV pakāpes (pamatojoties uz Saksijas sistēmu) kāpšanas maršruts, kuru var izmantot arī šodien. Tā kā kāpšana pāri sienai ir aizliegta, kāpējiem pēc kāpšanas tajā atkal jānolaižas pa blakus sienu.

Militārās vēstures brīvdabas muzejs

Kopš 1955. gada 29. maija cietoksnis ir brīvdabas militārās vēstures muzejs ar augstu tūrisma vērtību. Muzejs kopš 1990. gada tiek pārvaldīts kā Bundesvēra Militārās vēstures muzeja filiāle Drēzdenē.

No 1967. līdz 1970. gadam piebraucamā ceļa pakājē tika izbūvēts lifts 42 personām. Otrs lifts tika uzbūvēts 2005. gadā pretī cietokšņa vertikālajai sienai, kas liftā ar panorāmas skatu aptuveni 42 metru augstumā pārvadā līdz 18 pasažieriem. Saksijas brīvvalsts projektam piešķīra 1,7 miljonus eiro. Pacēlājs tika atvērts 2006. gada Lieldienās.

No 1991. līdz 2010. gadam Saksijas brīvvalsts kopumā ieguldīja aptuveni 46 miljonus eiro Kēnigšteinas cietokšņa atjaunošanā un modernizācijā. Muzejs sagaidīja savu 25 miljono apmeklētāju 2005. gada 14. oktobrī kopš tā atklāšanas 1955. gadā.

Apmeklētāju skaits nedaudz samazinājās no aptuveni 1 000 000 1999. gadā līdz 446 000 2010. gadā.

Ārējās saites

• Internetauftritt der Festung Königstein gGmbH
• Festungsverein Königstein
• Die Ersteigung der Festung Königstein durch Sebastian Abratzky – von ihm selbst erzählt, Anmerkung dazu