Kārsava

pilsēta Latvijā
(Pāradresēts no Kārsavas pilsēta)

Kārsava ir pilsēta Latgales austrumos, Ludzas novadā, netālu no Krievijas robežas, agrākā Kārsavas novada centrs. Pilsēta atrodas Rītupes kreisajā krastā, 31 km uz ziemeļiem no Ludzas, pie PēterburgasViļņas dzelzceļa līnijas un autoceļu A13, P48, P49 un P50 krustojumā.

Kārsava
Novada pilsēta
Kārsavas kultūras nams
Kārsavas kultūras nams
Ģerbonis: Kārsava
Ģerbonis
Kārsava (Latvija)
Kārsava
Kārsava
Koordinātas: 56°47′02″N 27°41′05″E / 56.78389°N 27.68472°E / 56.78389; 27.68472Koordinātas: 56°47′02″N 27°41′05″E / 56.78389°N 27.68472°E / 56.78389; 27.68472
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Ludzas novads
Pilsētas tiesības kopš 1928. gada
Vēsturiskie
nosaukumi
Korsova[1]
vācu: Karsau
latgaliešu: Kuorsova
Platība[2]
 • Kopējā 4,1 km2
 • sauszeme 4,0 km2
 • ūdens 0,1 km2
Iedzīvotāji (2023)[3]
 • kopā 1 856
 • blīvums 461,7 iedz./km2
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-5717
Kārsava Vikikrātuvē
 
Kārsavas dzelzceļa stacija Krievijas Impērijas laikā.

Tagadējo Kārsavas teritoriju apmēram kopš 8. gadsimta apdzīvoja latgaļi. Apkārtnē atrodas vairāki latgaļu pilskalni. 12. gadsimtā un 13. gadsimta sākumā Kārsavas teritorija ietilpa latgaļu valsts Atzeles novada Abelenes sastāvā.[5] Pēc krustnešu iekarojumiem teritorija nonāca Rīgas arhibīskapijas valdījumā.

Līdz 1763. gadam apdzīvotā vieta bija sādža. Izšķirošu impulsu Kārsavas attīstībai par saimnieciski rosīgu miestu deva 1763. gadā uzceltā katoļu baznīca.[6] Atrazdamās pie noslogota pasta ceļa starp Rēzekni un Ostrovu, vēlāk pie Pēterburgas—Varšavas dzelzceļa līnijas, Kārsava izveidojās par tirdzniecības centru. Stacijā pieturēja starptautiskais ekspresvilciens Nord-Express. 1928. gada 11. februārī Kārsavai tika piešķirtas pilsētas tiesības.

Dabas un kultūrvēsturiskais mantojums

labot šo sadaļu
 
Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu baznīca Kārsavas pilsētas centrā
  • Malnavas Romas katoļu baznīca (1763. gads) – valsts arhitektūras piemineklis.
  • Kārsavas pareizticīgo baznīca (19. gadsimta pirmā puse) – vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.
  • Malnavas kapliča Kārsavā (19. gadsimta pirmā puse) – vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis

Kārsava atrodas uz robežas starp Adzeles pacēlumu, Abrenes nolaidenumu un Zilupes līdzenumu, un Burzovas pauguraini, teritorijas reljefs ir lēzeni viļņots 96 - 112 m v.j.l., Kārsavu ietver Kārsavas gala morēnas paugurgrēdas nelielie pauguri, kuru relatīvais augstumus ir no 10 līdz 25 m. Augstākie punkti - ZR daļā Žurilovas kalns (123 m v.j.l.), DA daļā – Malnavas pacēlums (120 m v.j.l.). Pamatieži atrodas 80 –100 m v.j.l. Tos veido dolomīti un dolomītmerģeļi, bet pamatiežu virsmu sedz kvartāra nogulumi - galvenokārt smilšmāli, smiltis; nogulumu vidējais biezums variē robežās no 4,8 – 10,5 m, ZA daļā tas ir 3,9 m; Kūdras nogulumi sastopami Šņitkas ielejā. Gruntsūdens līmenis teritorijas lielākajā daļā ir 5 – 2 m no zemes virsas līmeņa. Paaugstināts gruntsūdens līmenis (2 - 1 m) ir dažviet gar upēm un virzienā uz Rītupi. Grunts nestspēja pilsētas teritorijā ir vidēji 1 – 2,5 kg /cm2.[7]

Nokrišņu daudzums līdz 700 mm, aptuveni 500 mm no tiem nokrīt vasarā. Vidējā gada gaisa temperatūra ~ 4,5oC, vidējā gaisa temperatūra vasarā ir +17,6oC, bet ziemā - -7oC; siltākais mēnesis ir jūlijs, bet aukstākais – februāris. Bezsala periods ilgst 185 – 235 dienas. Ziemas periodā zeme caursalst līdz 105 cm dziļumam, bet vidēji – 59 cm.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[8]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
19051 057—    
19201 915+4.04%
19351 870−0.16%
19593 147+2.19%
GadsIedz.±% g.p.
19703 360+0.60%
19793 600+0.77%
19893 177−1.24%
20002 722−1.40%
GadsIedz.±% g.p.
20112 231−1.79%
20211 923−1.47%
Nacionālais sastāvs
Tautība Procenti
latvieši
  
65%
krievi
  
32%
citi
  
3%
  1. Harry v. Hofmann. Lettland Handbuch - Die Stempel und Postanstalten 1918—1940 / The Postmarks and Post Offices 1918—1940 (Vācu un angļu valodas). Harry v. Hofmann Verlag, 1999. 124. lpp. ISBN 3763650725.
  2. 2,0 2,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  3. 3,0 3,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
  4. «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
  5. Latvijas PSR vēsture, 1. sējums, kartes 94.-95. lpp. Rīga, "Zinātne", 1986.
  6. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 25. februārī. Skatīts: 2016. gada 15. jūlijā.
  7. http://www.karsava.lv/downloads.php?cat_id=2 Arhivēts 2012. gada 4. decembrī, Wayback Machine vietnē. Kārsavas teritorijas plānojums
  8. OSP

Ārējās saites

labot šo sadaļu