Kārlis Valbrots
Kārlis Augusts Valbrots (vācu: Carl August Walbrodt; 1871. gada 28. novembris Amsterdama — 1902. gada 3. oktobris Berlīne) bija Vācijas šahists.
|
Biogrāfija
labot šo sadaļu19. gadsimta beigās bijis viens no perspektīvākajiem Vācijas jaunajiem šahistiem. 1893. gadā Ķīlē 8. Vācijas šaha savienības kongresā dalījis 1.-2. vietu ar Kurtu fon Bardelebenu.[1] Piedalījies arī Vācijas šaha savienības kongresos Drēzdenē (1892) un Leipcigā (1894, dalījis 4.-5. vietu).[2] 1897. gada Berlīnes šaha turnīrā dalījis 3. vietu.[3] Aizvadījis vairākus šaha mačus ar sava laika vadošajiem šahistiem. 1891. gadā uzvarējis Emīlu Šallopu ar 5½:3½ (+5, −3, =1); 1892. gadā uzvarējis Kurtu fon Bardelebenu ar 7:2 (+5, −0, =4); 1894. gadā nospēlējis neizšķirti ar Žaku Mizesu — 6½:6½ (+5 −5 =3).
Bijis aktīvs šaha spēles popularizators: sniedzis simultānspēles seansus, vadījis šaha nodarbības, nodibinājis divus šaha klubus. No 1899. gada septembra līdz 1902. gada februārim vadījis šaha nodaļu Berlīnes laikrakstā Berliner Lokal-Anzeiger.
Pāragri miris no tuberkulozes.