Kārlis Upesleja
Kārlis Upesleja (1896—1966) bija latviešu būvinženieris, virsleitnants un žurnālists.
|
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1896. gada 27. aprīlī Dzelzavas pagasta Bučauskas “Banurtos” lauksaimnieka ģimenē. Latvijas Brīvības cīņu laikā 1919. gadā viņš brīvprātīgi iestājās Latvijas bruņotajos spēkos, ieguva virsleitnanta pakāpi. Bija Latvijas Kara muzeja pārzinis Rīgā. Studēja Latvijas Universitātes Inženierzinātņu fakultātē, darbojās LU studentu padomē un nodibināja studentu laikrakstu “Students”. Pēc K. Upeslejas iniciatīvas nodibināja pirmo studentu vienotni “Zelmenis”, viņš darbojās “Universitātes kalendāra” redakcijā. Līdztekus strādāja Latvijas Dzelzceļu virsvaldē un darbojās laikrakstos “Brīvā Zeme”, “Dzelzceļu Vēstnesis”, “Pēdējā Brīdī”, žurnālos “Aizsargs” un “Dzelzceļnieks”. Rakstīja grāmatas par būvniecībiu un būvdarbu normām. Vēlāk strādāja par Rīgas domes Ēku daļas vadītāju, Hipotēku bankas inspektoru un skolotāju Rīgas pilsētas tehnikumā.
Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā Upesleja devās bēgļu gaitās uz Vāciju, Flensburgas bēgļu nometnē nodibināja arodskolu, darbojās Latviešu tautas augstskolā Arensvilā un Flensburgas jūrskolā. Vēlāk pārcēlās uz Angliju, kur strādāja par vecāko konsultācijas būvinženieri rūpniecības ēku projektēšanā pie stiegrotā betona projektiem.
Miris 1966. gada 15. aprīlī Londonā.[1]
Apbalvojumi
labot šo sadaļu- Triju Zvaigžņu ordenis, 5. šķira.