Kārlis Jakobs Lēvigs
Kārlis Jakobs Lēvigs (vācu: Carl Jacob Löwig; dzimis 1803. gada 17. martā, miris 1890. gada 27. martā) bija vācu ķīmiķis, kurš neatkarīgi no franču ķīmiķa Antuāna Žeroma Balāra atklāja bromu.
| ||||||||||||
|
Viņš kļuva par filozofijas zinātņu doktoru Heidelbergas Universitātē par darbu ar Leopoldu Gmelinu. Veicot izpēti par minerāļu sāļiem, 1825. gadā viņš atklāja bromu, brūnu gāzi pēc sāļa apstrādes ar hloru.[1][2][3]
Pēc darba Heidelbergas Universitātē un Cīrihes Universitātē viņš kļuva par Roberta Bunzena pēcteci Breslavas Universitātē. Viņš strādāja un dzīvoja Vroclavā līdz savai nāvei 1890. gadā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Carl Löwig (1827) "Über Brombereitung und eine auffallende Zersetzung des Aethers durch Chlor" (On the preparation of bromine and a striking decomposition of ether by chlorine), Magazine für Pharmacie, vol. 21, pages 31-36.
- ↑ Carl Löwig (1828) "Über einige Bromverbindungen und über Bromdarstellung" (On some bromine compounds and on the production of bromine), Poggendorff's Annalen der Physik und Chemie, vol. 14, pages 485-499 (Modern citation: Annalen der Physik, vol. 90, no. 11, pages 485-499).
- ↑ Carl Löwig, Das Brom und seine chemischen Verhältnisse (Bromine and its chemical relationships) (Heidelberg: Carl Winter, 1829).
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Hans Heinrich Landolt (1890). "Nekrolog: Carl Löwig". Berichte der deutschen chemischen Gesellschaft 23 (3): 905–909. doi:10.1002/cber.18900230395.
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar Vāciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |