Kārlis Emanuēls Pēgavs
Kārlis Emanuēls Pegaus[1] jeb Pēgavs (vācu: Karl (Carl) Emanuel Pegau; 1751-1816)[2] bija Krimuldas baznīcas mācītājs, kā arī kalpoja kā luterāņu mācītājs vairākās Vidzemes draudzēs, vēlāk bija prāvests un virskonsistorijas loceklis.[3]
| ||||||||||
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1751. gada 12. martā Rankā (vācu: Ramkau). No 1768. gada līdz 1772. gadam studēja teoloģiju Kēnigsbergas Alberta universitātē (Collegium Albertinum), arī pie Imanuela Kanta.[4] Pēc atgriešanās dzimtenē kalpoja Madlienas baznīcā ("Maddaleenes", vācu — Sißegall) no 1777. gada līdz 1786. gadam, Krimuldas baznīcā no 1786. gada līdz 1816. gadam.[5] 1814. gadā kļuva par Vidzemes luterāņu virskonsistorijas asesoru. Bija precējies ar Vidzemes superintendenta Kristiāna Dāvida Lenca meitu Annu Eleonoru Lencu, dzejnieka Jākoba Mihaela Reinholda Lenca jaunāko māsu;[6] šajā laulībā dzima mācītājs Kārlis Eduards Pēgavs, kurš no 1810. gada kalpoja netālu no tēva Siguldas baznīcā ar Sv.Ignācija kapelu jeb Incienes baznīcu (vācu — Capelle St.Ignatii, saukta Hinzen-Capelle).[7]
Miris 1816. gada 23. jūnijā.
Darbi
labot šo sadaļuPēgavs sarakstījis sava laikabiedra humānista, latviešu un igauņu interešu aizstāvja, izcilā Baltijas kartogrāfa, Bīriņu dzimtskunga grāfa Ludviga Augusta Mellīna biogrāfiju.[8]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Pēterupes evaņģēliski luteriskā draudze». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 3. martā. Skatīts: 2013. gada 10. novembrī.
- ↑ Recke, Johann Friedrich von. Napiersky, Karl Eduard. Allgemeines Schriftsteller- un Gelehrten- Lexikon der Provinzen Livland, Esthland un Kurland. Band 3. L-R. Mitau: bey Johann Friedrich Steffenhagen un Sohn, 1831. S. 398.
- ↑ Jansons Al. "Pirmā daiļliterātūras grāmata latviešu jaunatnei.", Izglītības Mēnešraksts, 1944. gada 1. februāris.
- ↑ Kant, Immanuel. Kant's Briefwechsel. Band IV. Anmerkungen und Register. Berlin/Leipzig: Walter de Gruyter & Co, 1922. S.575.
- ↑ Napiersky, Karl E. Beiträge zur Geschichte der Kirchen und Prediger in Livland. Erstes Heft. Riga: Druck un Verlag von W.F.Häcker, 1843. S.39,43.
- ↑ "Zur Biographie ess Dichters Jacob Lenz". Baltische Monatsschrift, 1899. gada 1. janvārī, S.281.
- ↑ Napiersky, Karl E. Beiträge zur Geschichte der Kirchen und Prediger in Livland. Erstes Heft. Riga: Druck un Verlag von W.F.Häcker, 1843. S.36-38.
- ↑ „Biographie von Ludwig August Graf Mellin“, entworfen von Carl Emanuel Pegau, Prediger zu Kremon und Peterskapelle, Manuskript der Rigaschen Stadtbibllothek.//Tobien, Alexander. Die Agrargesetzgebung Livlands im 19. Jahrhundert. Band 1. Puttkammer & Mühlbrecht, 1899. S.265