Kāpumieži
Kāpumieži (latīņu: Hordelymus) ir monotipiska graudzāļu dzimtas ģints.[1] Vienīgā šīs ģints suga Eiropas kāpumiezis (latīņu: Hordelymus europaeus) ir ļoti nevienmērīgi sastopama Eiropā, biežāk kalnu apvidos. Vienlaidu areāls ir teritorijā uz dienvidrietumiem no Latvijas.[2]
| Eiropas kāpumiezis Hordelymus europaeus ((L.) Harz) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Graudzāļu dzimta (Poaceae) |
| Ģints | Kāpumieži (Hordelymus) |
| Suga | Eiropas kāpumiezis (Hordelymus europaeus) |
| Sinonīmi | |
|
- Elymus europaeus L. - Cuviera europaea (L.) Koeler | |
 Eiropas kāpumiezis Vikikrātuvē | |
Latvijā Eiropas kāpumiezis ir sastopams ļoti reti — ir dažas savrupas atradnes uz areāla ziemeļaustrumu robežas. Sastopams Slīteres nacionālajā parkā un netālajos Dižkalnos, 20 gadsimta beigās atrasts arī Vaiņodes apkaimē, vēlāk arī pie Gaviezes. Tā ir ēncietīga suga, parasti nelielās grupās Zilo kalnu kāples augšdaļā. Slīterē novērota populācijas paplašināšanās.
Suga ir ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā 1.kategorijā.[2]
Apraksts
labot šo sadaļuEiropas kāpumiezis ir daudzgadīgs, 0,6—1,2 m garš lakstaugs. Tam ir neliels cers, stāvs stiebriņš ar viegli apmatotiem mezgliem. Lapas virspuse arī ir apmatota, mala raupja. Lapas maksts vaļēja, ar sirpjveida austiņām. Vārpa ir 6—13 cm gara, šaura un stāva. To veido pa 3 sakopotas vārpiņas. Vārpiņas plēksnes īlenveidīgas, pāriet akotā. Ārējā zieda plēksne ar garu (līdz 3 cm) akotu. Auglis ir liels, 0,5—0,8 cm garš grauds. Zied jūnija beigās un jūlijā.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «World Checklist of Selected Plant Families: Royal Botanic Gardens, Kew». wcsp.science.kew.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-09-22. Skatīts: 2022-09-22.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Eiropas kāpumiezis - Hordelymus europaeus (L.) Harz - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-09-22.