Jupiter Centre
Jupiter Centre ir augstceltne Rīgā, A klases biroju ēka Skanstes ielā 7. Ēka sastāv no 14 stāviem un 2 līmeņu pazemes autostāvvietas, kas ir paredzēta 170 automašīnām. Ēkas projekta attīstība tika uzsākta 2003. gadā, bet būvniecības darbi 2007. gadā. Sākotnēji ēku nodot ekspluatācijā tika plānots 2009. gada decembrī, tomēr, saistībā ar tehnoloģisko pārtraukumu, nodošana ekspluatācijā tika pārcelta uz 2012. gada septembri. Kopējās ēkas būvniecības izmaksas ir 14 miljoni Ls.
| Jupiter Centre | |
|---|---|
| |
  Jupiter Centre | |
| Koordinātas: 56°57′56″N 24°07′04″E / 56.96556°N 24.11778°EKoordinātas: 56°57′56″N 24°07′04″E / 56.96556°N 24.11778°E | |
| Pamatinformācija | |
| Valsts |  Rīga, Latvija
|
| Adrese | Skanstes iela 7 |
| Apkaime | Skanste |
| Statuss | pabeigts |
| Celtniecība | 2007—2012 |
| Iecerēts pabeigt | 2012. gada septembris |
| Pielietojums | Biroju ēka |
| Jumts | 55,95 m |
| Stāvu skaits | 14 |
| Platība | 16 034 m² |
| Stāva platība | 530 m² |
| Liftu skaits | 4 |
| Izmaksas | 14 miljoni Ls |
| Arhitektu birojs (i) | SIA "Postform Projekts Rīga", SIA "RE&RE" |
| Būvnieks (i) | SIA "Intelligent Constriktor" |
| Attīstītājs (i) | SIA "Development projects" |
| Ārējā saite | jupitercentre.lv |
Projekta attīstība
labot šo sadaļuProjekts attīstība tika uzsākta 2003. gadā. Projekts piedzīvoja vairākas izmaiņas līdz ar Rīgas Attīstības plāna apstiprināšanu 2006. gadā. 2007. gadā to iegādājās investori un sāka būvniecību, kā ģenerāluzņēmēju piesaistot SIA "RE&RE". Ēkas būvniecības procesā bija arī tehnoloģiskais pārtraukums, aptuveni pusotru gadu, kura laikā celtne tika iekonservēta un apsargāta.[1]
Būvniecība
labot šo sadaļuBiroju ēkas būvniecība tika uzsākta 2007. gadā. 2008. gada 19. septembrī, noslēdzot nulles cikla būvniecību un sākot virszemes celtniecību, biroju ēkai tiks ielikts pamatakmens.[2] 2011. gada 27. aprīlī biroja kompleksa tika svinēti spāru svētki.[3]
Tehniskais apraksts
labot šo sadaļuKarkass — monolīta dzelzsbetona kolonnas un pārsegumi. Ārsienas — stiklotajās daļās alumīnija konstrukcijas fasāžu sistēma ar dubulto stikla pakešu aizpildījumu kā arī siltinātu paneļu fragmentiem. 1. stāva līmenī atklāta atveidņotas monolītā dzelzsbetona daļas. Iekšsienas — ģipškartona starpsienas, stiklotas iekšsienas, kā arī mūrētas vieglbetona bloku starpsienas. Starpstāvu pārsegums — monolītais dzelzsbetons. Jumts — dzelzsbetona pārsegums, profilētās metāla loksnes, virs tā siltumizolācijas kārta 200 mm biezumā un ruļļmateriāla jumta segums. Logi un durvis — alumīnija konstrukcijas logi, stiklotas un ugunsdrošās durvis, fasāžu sistēmas ar stikla pakešu aizpildījumu. Lifti — četri ātrgaitas lifti no abiem autostāvvietas stāviem. Inženiertīkli — visas nepieciešamās komunikācijas, datortīkls. Videonovērošanas un apsardzes sistēmas, ugunsdzēsības signalizācija un automātiskā sprinkleru sistēma, ventilācija un dzesēšana, ka arī citi tehniskie risinājumi, kas veicina siltuma un elektroenerģijas patēriņa ekonomiju.[4]
Būvtehnoloģijas un materiāli
labot šo sadaļuBiroja ēkas pamati tika izbūvēti no urbtajiem dzelzsbetona pāļiem 20—30 metru dziļumā. Karkasa kolonnas un pārnesumi tapa monolītā dzelzsbetona tehnoloģijā. Visas ēkas fasādes ir pilnībā stiklotas, izmantojot alumīnija konstrukciju sistēmu ar trīskāršo stikla pakešu aizpildījumu, kā arī siltinātu paneļu fragmentiem. Ēkas ziemeļu fasādē atsevišķos fragmentos stiklotās plaknes tika aizstātas ar dekoratīvu un funkcionālu materiālu — stikla profilītu.
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ Apturēta «Jupiter Centre» būvniecība, apollo.lv, 11.09.2018.
- ↑ Ieliek pamatakmeni biroju ēkai "Jupiter Centre"[novecojusi saite], financenet.lv, 11.09.2018.
- ↑ Biroju kompleksam Jupiter Centre – spāru svētki Arhivēts 2011. gada 28. augustā, Wayback Machine vietnē. db.lv, 27.04.2011.
- ↑ Tehniskais apraksts Arhivēts 2012. gada 6. oktobrī, Wayback Machine vietnē., jupitercentre.lv
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Jupiter Centre oficiālā mājas lapa
- Ēkas profils portālā SkyscraperCity
 | Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |