Jozs Dumša (lietuviešu: Juozas Dumša, dzimis 1881. gada 12. februārī, miris 1936. gada 28. jūlijā) bija lietuviešu revolucionārs, daļu no mūža dzīvojis Rīgā, darbojies LSDSP.
Dzimis Lietuvā, 1898. gadā devās uz Rīgu, kur strādāja fabrikā. No 1905. līdz 1907. gadam darbojās LSDSP, viens no Rīgā iznākošo lietuviešu avīžu "Pirmyn" (1905. gadā) un "Vilnis" (1913-1914) līdzstrādniekiem. 1909. gadā arestēts. No 1911. līdz 1913. gadam izsūtīts uz Krieviju. No 1915. līdz 1918. gadam dzīvoja Petrogradā, kur darbojās nelegālā lietuviešu boļševiku tipogrāfijā. 1918. gadā nosūtīts uz Lietuvu, kur darbojās pagrīdē. Kad boļševiki iebruka Lietuvā, no 1919. gada 1. marta līdz 12. martam bija Šauļu pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs un kara komisārs. Pēc boļševiku sakāves aizbēga uz Krieviju. 1929. gadā represēts, 1965. gadā reabilitēts.
- Romas Šarmaitis. Juozas Dumša. Tarybų Lietuvos enciklopedija, T. 2 (Grūdas-Marvelės). – Vilnius: Vyriausioji enciklopedijų redakcija, 1986. - 469 psl.
