Joko Ono Lenone (japāņu: 小野 洋子; dzimusi 1933. gada 18. februārī) ir japāņu dziedātāja, multimediju māksliniece un aktīviste. Viņa bija precējusies ar angļu mūziķi Džonu Lenonu no 1969. gada līdz viņa nāvei 1980. gadā.

Joko Ono
Yokoono (cropped).JPG
Joko Ono 2007. gadā
Galvenā informācija
Dzimusi 1933. gada 18. februārī (88 gadi)
Valsts karogs: Japāna Tokija, Japāna
Žanri avangards, elektronika
Nodarbošanās dziedātāja, aktīviste
Instrumenti balss
Darbības gadi 1961—pašlaik
Izdevēji Apple, Astralwerks, Geffen, Polydor, Rykodisc
Darbība ar Plastic Ono Band

DzīvesgājumsLabot

Joko Ono piedzima 1933. gada 18. februārī Tokijā baņķiera un bijušā pianista Eisukes Ono un viņa sievas Isoko ģimenē.[1] Viņas tēvs vairākkārt tika pārcelts darbā uz ārzemēm, un ģimene viņam devās līdzi.[2] 1941. gadā Ono atgriezās Japānā. Pēc Otrā pasaules kara Joko Ono turpināja mācības Japānā, bet viņas ģimene pārcēlās uz ASV. Ono pārcēlās uz ASV 1953. gadā.

1956. gadā viņa pameta mācības augstskolā un apprecējās ar japāņu komponistu Toši Ičijanagi. Pēc tam, kad viņi vairākus gadus dzīvoja atsevišķi, pāris 1962. gadā izšķīrās.[1] Tajā pašā gadā Ono apprecējās ar amerikāņu mūziķi Entoniju Koksu. Viņu laulība 1963. gadā tika anulēta, jo Ono nebija pabeigusi šķiršanos no Ičijanagi, un vēlāk tajā pašā gadā viņa no jauna salaulājās ar Koksu.[1] Kaut arī viņu attiecības drīz izjuka, viņi karjeras dēļ nešķīrās.

1966. gada novembrī Ono iepazinās ar grupas The Beatles mūziķi Džonu Lenonu, kad Lenons apmeklēja galeriju, kurā viņa gatavoja izstādi.[3] 1968. gada maijā viņi ierakstīja savu pirmo kopīgo albumu — Unfinished Music No. 1: Two Virgins. 1969. gadā Ono izšķīrās no Koksa un apprecējās ar Lenonu. Ono un Lenons savu medusmēnesi pavadīja Amsterdamā, kur viņi žurnālistu klātbūtnē nedēļu pavadīja gultā, tā protestējot pret Vjetnamas karu.[4]

Ono piedalījās The Beatles albuma Abbey Road ierakstīšanā, un pēc šī albuma ierakstīšanas grupa pārtrauca savu darbību. Vairāki angļu žurnālisti uzskatīja, ka Ono ir vainojama grupas izjukšanā,[5] bet gan Ono,[6] gan Lenons,[7] gan Džordžs Herisons to ir nolieguši.[8] Pēc grupas izjukšanas Ono un Lenons pārcēlās uz dzīvi Ņujorkā.[9]

1980. gada decembrī Džons Lenons tika noslepkavots. Ono apmaksāja piemiņas vietas izveidi netālu no vietas Ņujorkā, kur Lenons tika nošauts.

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 1,2 «Yoko Ono: biography (angliski)». AllMusic. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 30. janvārī. Skatīts: 2021. gada 5. aprīlī.
  2. «Yoko Ono – Charts & Awards – Billboard Singles (angliski)». AllMusic. Skatīts: 2021. gada 5. aprīlī.
  3. Richard Buskin. «John Lennon: John Lennon Meets Yoko Ono (angliski)». HowStuffWorks.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 27. aprīlī. Skatīts: 2021. gada 5. aprīlī.
  4. Kruse, Robert J. II, "Geographies of John and Yoko's 1969 Campaign for Peace: An Intersection of Celebrity, Space, Art, and Activism", in Johansson, Ola, Bell, Thomas L., eds., Sound, Society and the Geography of Popular Music, Ashgate, ISBN 978-0-7546-7577-8, 2009, p. 16
  5. Badman, 1999, 40. lpp.
  6. Badman, 1999, 41. lpp.
  7. «John Lennon-on Yoko Breaking Up the Beatles». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 12. novembrī. Skatīts: 2021. gada 5. aprīlī – caur YouTube.
  8. «George harrison talks about Lennon, Paul, yoko ono and beatles beakup». 1971. gadā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 28. martā. Skatīts: 2021. gad 5. aprīlī – caur YouTube.
  9. Tariq Ali. «John Lennon's power for the people (angliski)». The Guardian, 2010. gada 2. februārī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 9. janvārī.

LiteratūraLabot

  • Keith Badman. The Beatles After the Breakup. Omnibus Press, 1999. ISBN 0-7119-7520-5.