Johans Renners

Johans Renners (vācu: Johann Renner, ap 1525—1583) bija Livonijas ordeņa rakstvedis un hronists, kurš aprakstījis ne tikai Livonijas kara sākumu, bet arī tā priekšvēsturi Livonijas Konfederācijas valstīs.

Livonijas vēstures titullapa (K. Hēlbauma izdevums, 1872)

Dzīvesgājums

Dzimis ap 1525. gadu Teklenburgas grāfistē Vestfālenē. Strādāja par Špeieres pilsētas notāru, tad 1556. gadā kļuva par Livonijas ordeņa rakstvedi, sākumā pie Jerves fogta, tad pie Pērnavas komtura. Iepazinies ar Jaunākās atskaņu hronikas oriģinālo tekstu, ko vēlāk izmantoja savas hronikas rakstīšanā. Kā rakstvedis piedalījās daudzās diplomātiskās sarunās, pieredzēja Koadjuktoru karu ar Rīgas arhibīskapu Vilhelmu 1556. gadā, Pasvales līgumu ar Polijas un Lietuvas valdnieku Sigismundu Augustu 1557. gadā un Livonijas kara pirmo posmu (1558—1561).

Pēc Livonijas ordeņa sagrāves 1560. gada rudenī aizbēga uz vācu zemēm, darbojās kā notārs Austrumfrīzijā, no 1562. gada bija Brēmenes domkapitula sekretārs, tad Špeieres pilsētas notārs (1564—1566). Pēc 1567. gada Renners bija Brēmenes rātes rakstvedis, papildus pamatdarbam uzrakstīja ne tikai Brēmenes pilsētas hroniku, bet arī Livonijas vēsturi (Liflandische Historie), papildinot to ar Baltazara Rusova 1578. gadā Rostokā izdotās Livonijas provinces hronikas (Chronica der Prouintz Lyfflandt) fragmentiem.

Miris 1583. gadā Brēmenē.

Livonijas vēstures rokraksts

Livonijas vēstures hronikā Livländische Historien Johans Renners aprakstīja gan pieredzētos notikumus Livonijā, gan iekļāva arī fragmentus no Jaunākā atskaņu hronikas par Livonijas vēsturi. Rokraksts netika publicēts, bet gan noglabāts Brēmenes arhīvā. 1870. gadā atklāja Rennera pārstrādāto rokrakstu, kuru iespieda 1872.—1876. gadā. 1934. gadā Lībekas pilsētas bibliotēkā atrada oriģinālo rokrakstu.

Otrā pasaules kara beigās rokrakstu kopā ar citiem arhīvu materiāliem paslēpa sāls raktuvēs, no kurienes pēc Vācijas kapitulācijas padomju varas iestādes tos aizveda uz PSRS. Kaut arī vēlāk Krievija atgrieza senos Lībekas, Brēmenes un Hamburgas arhīvus, Rennera rokraksta tur nebija.

Darbi

• Joh[ann] Renners Livländische Historien und die jüngere livländische Reimchronik, Theil 1, (nach dem Handschrift in der Staats- und Universitätsbibliothek Bremen) hrsg. von Konstantin Höhlbaum, Göttingen 1872. [1]
• Johann Renner's Livländische Historien, Teil 2, hrsg. von Richard Hausmann und Konstantin Höhlbaum, Göttingen 1876
• Livländische Historien: 1556-1561, zum ersten Mal nach der Urschrift hrsg. von Peter Karstedt, Lübeck 1953
• Chronica der Stadt Bremen, [nach der Handschrift] hrsg. durch Liselotte Klink, Bremen 1995. Teil. 1: Anno 449 — anno 1511 Teil 2: Anno 1511 — anno 1583
• Chronicon, Der Löfliken olden Stadt Bremen, in Sassen, so vele de vornemesten Geschichte, de sich im Ertzstiffte und der Stadt Bremen togedragen hebben, belanget dem Jar talle nach in dudesche verß veruatet. Bei Dieterich Glüichstein, Bremen 1583. online Arhivēts 2021. gada 15. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
• Chronicon, Der Löflichen olden Stadt Bremen, in Sassen, So vele de vornehmesten Geschichte, de sich im Ertz-Stiffte und der Stadt Bremen thogedragen hebben, belanget, Dem Jahr-Talle nach in dudesche Vers vervatet, Bremen: Wessel, 1642, Neudr. Stade: Holwein 1717 online