Johans Ādolfs fon Ungerns-Šternbergs

Barons Johans Ādolfs fon Ungerns-Šternbergs (Johann Adolph von Ungern-Sternberg, 1726 - 1793) bija Urgas muižas (Orgishof) īpašnieks, Vidzemes guberņas tiesnesis (1782-84), Vidzemes landrāts.

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis 1726. gada 5. jūlijā barona Volmāra fon Ungerna-Šternberga un viņa sievas Ievas, dzim. fon Melinas, ģimenē. Jau 16 gadu vecumā 1742. gadā uzsāka militāro karjeru Polijas karaļa Augusta III armijā, pēc tam 1747. gadā pārgāja Krievijas ķeizarienes Elizabetes dienestā, kur ieguva majora pakāpi.

1749. gadā Kārķu muižā (Karkel) apprecējās ar Ērģemes (Ermes) muižas īpašnieka meitu Šarloti Margaretu de la Bari (de la Barre) un ieguva īpašumā Ungurpils (Pürkel) un Alojas (Allendorf) muižas (1749-1760).

No 1759. gada viņs bija Vidzemes landrāts (1759-72), galma tiesas asesors un vienlaicīgi evaņģēliski luteriskās baznīcas priekšstāvis (Oberkirchenvorsteher). 1765. gadā kā Vidzemes virskonsistorijas prezidenta vietnieks viņš 1765. gada Vidzemes landtāgā nāca ar priekšlikumu veikt skolu reformu. Katrīnas II valdīšanas laikā 1767. gadā kā Vidzemes deputāts darbojās likumdošanas komisijā Peterburgā un Maskavā.

1769. gadā viņu ievēlēja par Vidzemes galma tiesas (Hofgericht) prezidentu. no 1783. gada viņš bija Rīgas vietniecības tiesas loceklis.[1]

Miris 1793. gada 30. novembrī Rīgā.

Sabiedriskā darbība labot šo sadaļu

Johans Ādolfs fon Ungerns-Šternbergs bija Rīgas brīvmūrnieku ložas „Castor” meistara vietnieks (1784-1785), krēsla meistars (1786-1791). Viņš un viņa dēli Vilhelms Frīdrihs fon Ungerns-Šternbergs, Voldemārs Johans fon Ungerns-Šternbergs, Gustavs Ādolfs fon Ungerns-Šternbergs un Kārlis Fabiāns fon Ungerns-Šternbergs veidoja brīvmūrnieku ložu "Apollo" un "Castor" kodolu.

Atsauces labot šo sadaļu