Jezups Kindzulis (1883. gada 16. aprīlis — 1941. gads), zināms arī kā Čenču Jezups, bija Latvijas literāts un politiķis. Bija Tautas padomes loceklis, Satversmes sapulces deputāts un Latvijas iekšlietu ministra biedrs.

Jezups Kindzulis
Satversmes sapulces deputāts
Amatā
1920. gada 1. maijs — 1922. gada 7. novembris

Dzimšanas dati 1883. gada 16. aprīlī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Dricānu pagasts, Vitebskas guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1941. gadā (57—58 gadu vecumā)
Valsts karogs: Padomju Savienība Daugavpils, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Politiskā partija Latgales Zemnieku partija

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1883. gada 16. aprīlī Dricānu pagasta "Kuzmās".[1][2] Mācījās pagasta skolā, Rēzeknes pilsētas skolā, Pēterburgas ģimnāzijā, vēlāk studēja Pēterburgas Universitātes Dabaszinātņu fakultātē.[2][3]

1903. gadā piedalījās "Pēterburgas latviešu muzikāliskās sabiedrības" teātra trupas dibināšanā.[2] Darbojās žurnālistikā, bija latgaliski rakstošā laikraksta "Drywa" līdzstrādnieks un laikraksta "Latgolas Zemkūpis" redaktors.[1] Savus rakstus parakstīja ar pseidonīmu "Dzirkste".[2] Piedalījies Pirmajā pasaules karā kā sanitārs, apbalvots ar 3. un 4. pakāpes Sv. Jura medaļām.[1]

Pēc Oktobra revolūcijas kļuva par Rēzeknes Tirdzniecības skolas direktoru un skolotāju,[3] bija Latgales pagaidu zemes padomes loceklis, tad Tautas padomes loceklis (1918-1920). No 1920. līdz 1922. gadam — Satversmes sapulces deputāts no Latgales Zemnieku partijas. Tāpat no 1920. gada jūnija līdz 1921. gada jūnijam bija Latvijas iekšlietu ministra biedrs ar balsstiesībām valdībā.[1] Ar pseidonīmu Čenču Jezups sarakstīja pirmo romānu latgaliešu valodā — "Pīters Vylāns".[4]

1941. gada 28. maijā Daugavpilī arestēts un ieslodzīts cietumā, par tālāko likteni nav ziņu. Tiek uzskatīts, ka viņš gāja bojā cietumā.[1][5][6]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 «Jezups Kindzuļs». Latgales dati. Skatīts: 2015. gada 21. martā.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 V. G. «Jezupu Kindzuli pieminot». Daugavpils Vēstnesis, 1943. gada 13. jūnijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. Aprīlis. Skatīts: 2015. gada 20. martā.
  3. 3,0 3,1 Latvijas darbinieku galerija 1918—1928. 1929. 57. lpp.
  4. «Balvu reģiona enciklopēdija». Balvu Centrālā bibliotēka. Skatīts: 2015. gada 21. martā.
  5. M. Bukšs. «Jezupa Kindzuļa piemiņai». Dzeive, 1961. gada jūlijā.
  6. «Radio Liberty latgaļu raidejumi». Latgolas Balss. 1978. gada 22. aprīlī.