Jaunzēlandes paceplīšu dzimta

Jaunzēlandes paceplīšu dzimta (Acanthisittidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) putnu dzimta, kas ir vienīgā dzimta Jaunzēlandes paceplīšu apakškārtā (Acanthisitti). Visi Jaunzēlandes paceplīši ir endēmas Jaunzēlandes putnu sugas.

Jaunzēlandes paceplīšu dzimta
Acanthisittidae (Sundevall, 1872)
Jaunzēlandes klinšu paceplītis (Xenicus gilviventris)
Jaunzēlandes klinšu paceplītis
(Xenicus gilviventris)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaJaunzēlandes paceplīšu apakškārta (Acanthisitti)
DzimtaJaunzēlandes paceplīšu dzimta (Acanthisittidae)
Jaunzēlandes paceplīšu dzimta Vikikrātuvē

Nesenā pagātnē Jaunzēlandes paceplīši tika sistematizēti tirāniņu apakškārtā (Tyranni), bet mūsdienās, balstoties uz jaunākajiem DNS pētījumiem, šī grupa tiek sistematizēta kā trešā zvirbuļveidīgo putnu apakškārta.[1] Šajā dzimtā ir apvienotas 2 mūsdienās dzīvojošas suga un 5 izmirušas sugas, kas tiek iedalītas 4 ģintīs. Savu nosaukumu — paceplīši — putni ieguvuši, pateicoties gan vizuālajai, gan uzvedības līdzībai ar paceplīšu dzimtas (Troglodytidae) putniem, lai gan abas grupas nav tuvu radniecīgas.

Jaunzēlandes paceplīšu sugu izmiršana labot šo sadaļu

Jaunzēlandes paceplīši, tāpat kā daudzas citas Jaunzēlandes putnu sugas, cietuši no cilvēku apmešanās Jaunzēlandē. Pirmās trīs paceplīšu sugas izmira pēc maoru ierašanās un Polinēzijas žurkas (Rattus exulans) izplatīšanās. Ziņas par šīm sugām iegūtas tikai no fosilajiem atradumierm. Stīvena salas paceplītis (Xenicus lyalli) līdz ar maoru ierašanos izmira galvenajās salās, bet neliela populācija ilgstoši izdzīvoja Stīvena salā Kuka šaurumā, līdz ap 1900. gadu salā līdz ar eiropiešiem ieradās arī kaķi.[2] Arī Jaunzēlandes krūmu paceplītis (Xenicus longipes) nepārdzīvoja žurku un kaķu invāziju salās un izmira 1972. gadā.[3]

Īpašības labot šo sadaļu

Mūsdienās dzīvojošie Jaunzēlandes paceplīši ir nelieli putniņi ar smailu, smalku knābi, īsiem, noapaļotiem spārniem, ļoti īsu asti un neuzkrītošu, zaļganpelēku apspalvojumu.[4] Mazākais no abiem ir Jaunzēlandes paceplītis (Acanthisitta chloris), kura ķermeņa garums ir 8 cm, svars 6—7 g[5] bet Jaunzēlandes klinšu paceplīša (Xenicus gilviventris) ķermeņa garums ir apmēram 10 cm, svars 16—20 g.[6]

Jaunzēlandes paceplīši mājo mežos un galvenokārt barojas ar kukaiņiem. Abu mūsdienās dzīvojošo sugu putni ir vāji lidotāji un pastāv viedoklis, kas balstīts uz fosiliju anatomiju, ka četras no piecām izmirušajām sugām nav spējušas lidot. Šīs četras sugas un arī izmirusī garkāju stērste (Emberiza alcoveri) no Kanāriju salām ir vienīgie zināmie zvirbuļveidīgie putni, kas ir bijuši zaudējuši spēju lidot. Jaunzēlandes paceplīši ir aktīvi dienas laikā, tie veido monogāmus pārus un vij ligzdas vai nu kokā, vai zemē starp akmeņiem.

Sistemātika labot šo sadaļu

 
Jaunzēlandes paceplītis (Acanthisitta chloris)

Jaunzēlandes paceplīšu apakškārta (Acanthisitti)

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Ericson P, Christidis L, Cooper, A, Irestedt M, Jackson J, Johansson US, Norman JA. (2002). A Gondwanan origin of passerine birds supported by DNA sequences of the endemic New Zealand wrens. Proc Biol Sci. 269(1488):235-41
  2. Medway, D.G. (2004) The land bird fauna of Stephens Island, New Zealand in the early 1890s, and the cause of its demise. Notornis, 51:201-211.
  3. New Zealand Birds Online: Bush wren
  4. Alive: Family Acanthisittidae
  5. Titipounamu, the rifleman
  6. Tuke, the rock wren

Ārējās saites labot šo sadaļu