Zibakcija[1], flešmobs (angļu: flash mob) ir cilvēku grupa, kas pēkšņi sanāk kopā publiskā vietā, īsu laika sprīdi veic neierastu darbību un pēc tam ātri izklīst.

Spilvenu kaujas zibakcija Toronto.

Vēsture labot šo sadaļu

Pirmā plaši zināmā zibakcija notika 2003. gada maijā, Manhatanā. To organizēja Bills Vasiks, laikraksta „Harper’s Magazine” vecākais redaktors. Pirmais mēģinājums bija neveiksmīgs, jo izraudzītais mazumtirdzniecības preču veikals tika brīdināts par šo plānu. Vasiks izvairījās no šis problēmas otrās zibakcijas laikā, kas notika 2003. gada 3. jūnijā, universālveikalā "Macy’s" — viņš informēja dalībniekus par sākotnējām satikšanās vietām — četriem iepriekšsagatavotiem Manhatanas bāriem — un tikai tur viņi saņēma tālākas instrukcijas par pašu notikumu un tā norises vietu — tieši pirms tā sākuma. Bezskaņas diskotēkas (zibakciju paveids) ir piesaistījušas līdz šim lielākās savākšanās. „Klusais reivs” Londonā, Viktorijas stacijā iesaistīja 4000 dalībniekus[nepieciešama atsauce]. 2006. gada 30. novembrī vēl viens liels notikums bija vērojams Apvienotajā Karalistē, Padingtona stacijā ar vairāk nekā 3500 cilvēku piedalīšanos.

Zibakcijas Latvijā labot šo sadaļu

2007. gada novembrī notika līdzīga akcija pie Rīgas cirka. 2009. gada 2. novembrī pie Brīvības pieminekļa norisinājās patriotiska "zibakcija" - himnas dziedāšana, kas organizēta pēc tirdzniecības ķēdes ELVI iniciatīvas.

Neskaitot to, ka ir domubiedru grupas un dažādas vietnes, kur savācas cilvēki, ir arī lapa, kurā var izīrēt pūli. Tā būtu kā nākamā pakāpe. Tas ir visām trim pusēm izdevīgi. Uzņēmumi dabū reklāmas kampaņu par minimāliem izdevumiem, cilvēki, kas piedalās zibakcijā, nopelna un sabiedrība tiek izklaidēta ar jauniem apbrīnas vērtiem kadriem.

Nosaukums "zibakcija" ir atzīts par 2010. gada vārdu latviešu valodā. "Zibakcijai" kā mūsdienīgai aktualitātei ir piedāvāti arī nosaukumi "pēksnis", "pārsteiga", "ņūklis", "pēkšņotāji", "zibsapulce", "zibpulce", "momentakcija"[2].

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu