Jaunskotijas pussala (angļu: Nova Scotia Peninsula) ir pussala Kanādas dienvidaustrumos.[1] Kopā ar Keipbretonas salu veido Jaunskotijas provinci. Pussalas lielākā apdzīvotā vieta ir provinces galvaspilsēta Helifeksa.

Jaunskotijas pussala
Nova Scotia peninsula
Jaunskotijas pussala
Mūskova ezera ainava
Jaunskotijas pussala (Kanāda)
Jaunskotijas pussala
Jaunskotijas pussala
Jaunskotijas pussala (Jaunskotija)
Jaunskotijas pussala
Jaunskotijas pussala
Ģeogrāfija
Koordinātas 45°00′N 63°45′W / 45.000°N 63.750°W / 45.000; -63.750Koordinātas: 45°00′N 63°45′W / 45.000°N 63.750°W / 45.000; -63.750
Platība 42 523 km²
Garums 430 km
Platums 130 km
Augstākais kalns 365 m
Administrācija
Karogs: Kanāda Kanāda
Province Karogs: Jaunskotija Jaunskotija
Lielākā pilsēta Helifeksa
Demogrāfija
Iedzīvotāji 836010 (2011)
Blīvums 19,7/km²
Pamatiedzīvotāji kanādieši, skoti
Jaunskotijas pussala Vikikrātuvē

Vēsturiski pussala bija mikmaku indiāņu apdzīvota teritorija. Kolonizācijas sākumposmā līdz 1713. gadam tā tika dēvēta par Akādijas pussalu un bija daļa no franču Akādijas kolonijas. Mūsdienās par Akādijas pussalu dēvē nelielu pussalu Ņūbransvikas ziemeļrietumos. Pēc Utrehtas līguma pussala nonāca Lielbritānijas kontrolē un to sāka dēvēt pēc Jaunskotijas kolonijas nosaukuma, bet tas joprojām nav oficiāls ģeogrāfisks nosaukums Kanādā.

Pussala izvietojusies starp Atlantijas okeānu austrumos, Sentlorensas līci ziemeļos un Menas līci dienvidos. Fandi līcis rietumos pussalu atdala no kontinenta, bet ar Ņūbransvikas krastu to savieno 24 km platais Šiņeto šaurums. Nortamberlendas šaurums ziemeļos pussalu atdala no Prinča Edvarda Salas, bet Kanso šaurums ziemeļrietumos — no Keipbretonas salas. Krasta līnija stipri izrobota, daudz nelielu līču un mazu saliņu.

Pussalas reljefs ziemeļu daļā paugurains, augstākais punkts 365 m vjl atrodas Kobekida kalnos. Dienvidu daļā līdzenumi. Lielākā daļa salas teritorijas apaugusi ar jauktajiem mežiem. Derīgie izrakteņi ir akmeņogles, barīts, ģipšakmens.

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 304. lpp.

Ārējās saites

labot šo sadaļu