Jans Hendriks Timmans (nīderlandiešu: Jan Hendrik Timman; dzimis 1951. gada 14. decembrī, Amsterdamā) ir Nīderlandes starptautiskais lielmeistars šahā (1974).

Jans Timmans
Jan Timman
Jans Timmans 2012. gadā
Jans Timmans 2012. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1951. gada 14. decembrī (72 gadi)
Valsts karogs: Nīderlande Amsterdama, Nīderlande
Pilsonība Karogs: Nīderlande Nīderlande
Nodarbošanās šahists

Šahista karjera labot šo sadaļu

Piedzimis matemātikas profesora ģimenē. No agras bērnības izcēlies ar analītiskām spējām, kuras izpaudušās arī šahā. 12 gadu vecumā uzvarējis Nīderlandes jauniešu šaha čempionātā. 1967. gadā izcīnījis 2 bronzas medaļas - Pasaules jauniešu šaha čempionātā Jeruzalemē un Eiropas jauniešu šaha čempionātā Groningenā. Pēc skolas beigšanas iestājies Delftas Tehniskās universitātes matemātikas fakultātē, taču drīz vien mācības pametis, lai kļūtu par profesionālu šahistu.

1971. gadā izpildījis FIDE starptautiskā meistara (IM) normu, bet 1974. gadā kļuvis par lielmeistaru (GM). Drīz dzimtenē Timmanu sākuši dēvēt par otru lielāko šahistu pēc Pasaules eksčempiona šahā Maksa Eives. No 1979. līdz 1999. gadam piedalījies Pasaules šaha čempiona nosaukuma izcīņas ciklos. 1979. gadā starpzonu turnīrā Riodežaneiro Timmans palika puspunktu aiz uzvarētājiem Lajoša Portiša, Tigrana Petrosjana un Roberta Hībnera.[1] 1982. gadā neveiksmīgi aizvadījis starpzonu turnīru Laspalmasā un palicis 6. vietā.[2] Tomēr neveiksmes nemazināja Timmana cīņas sparu un 1985. gada starpzonu turnīrā Meksikā viņš guva pārliecinošu uzvaru.[3] 1985. gada Monpeljē pretendentu turnīrā Timmans dalīja 3.-4. vietu ar Mihailu Tālu. Bija jāspēlē papildmačs, lai noskaidrotu trešās vietas ieguvēju, un, lai gan tas beidzās neizšķirti - 3:3, Timmans tika atzīts par uzvarētāju, jo pamatturnīrā bija guvis vairāk uzvaru.[4] Tomēr 1986. gadā Tilburgā viņš zaudēja ceturtdaļfināla maču Arturam Jusupovam ar 3:6.[5] 1990. gadā ticis līdz pretendentu maču finālam, taču Kualalumpurā piekāpies Anatolijam Karpovam ar 2½:6½.[6] Arī nākamajā ciklā atkārtojis šo panākumu uzvarot Valēriju Salovu, Lajošu Portišu un Džonatanu Spīlmenu, tomēr 1993. gada pretendentu maču finālā zaudējis Naidželam Šortam ar 5½:7½.[7] Tomēr tā kā vēlāk Garijs Kasparovs un Naidžels Šorts nolēma savu maču rīkot zem PŠA jurisdikcijas, tad FIDE abus diskvalificēja un sarīkoja savu Pasaules čempiona nosaukuma maču starp Timmanu un Karpovu. Arī šoreiz Timmans neko nespēja pretstatīt Karpova spēlei un zaudēja ar 8½:12½.[8] 1994. gada pretendentu maču pusfinālā zaudējis Valērijam Salovam ar 3½:4½.[9] Divas reizes piedalījies arī Pasaules čempionātos pēc izslēgšanas sistēmas. 1997. gadā 2. kārtā zaudējis Aleksandram Beļavskim ar ½:1½,[10] bet 1999. gadā izstājies 3. kārtā.[11]

Deviņas reizes uzvarējis Nīderlandes šaha čempionātos (1974, 1975, 1976, 1978, 1980, 1981, 1983, 1987, 1996).[12] 1998. gadā ieguvis Eiropas komandu kausu šahā Nīderlandes komandas «Panfox Breda» sastāvā.

Nīderlandes izlases sastāvā sekmīgi piedalījies šaha komandu sacensībās:

  • Pasaules šaha olimpiādēs piedalījies 13 reizes (1972-1984, 1990-1998, 2004). Komandu kopvērtējumā izcīnījis sudraba (1976) medaļu, bet individuālā vērtējumā zelta (1976) medaļu;
  • Pasaules komandu šaha čempionātos piedalījies 1 reizi (1989);
  • Eiropas komandu šaha čempionātos piedalījies 3 reizes (1983, 1997, 2005). Izcīnījis divas zelta medaļas - komandu kopvērtējumā (2005) un individuālā vērtējumā (1983);
  • Klāras Benediktas kausa izcīņā[13] piedalījies 2 reizes (1971, 1972). Izcīnījis divas zelta medaļas - komandu kopvērtējumā (1971) un individuālā vērtējumā (1971), kā arī sudraba medaļu komandu kopvērtējumā (1972).

Jans Timmans ir arī pazīstams problēmists. Viņš sastādījis apmēram 300 šaha kompozīcijas, galvenokārt etīdes.[14]

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu