Jana (krievu: Яна) vai Ģāni (jakutu: Дьааҥы) ir upe Krievijas Federācijas ziemeļos, Sibīrijā, plūst pa Sahas Republikas teritoriju. Otra lielākā Laptevu jūrā ieplūstošā upe aiz Ļenas. Nosaukums cēlies no jukagiru valodas vārda йангэ — ‘zoss’.[1]

Jana
Jana pie Ustjkuigas
Jana pie Ustjkuigas
Janas baseins
Janas baseins
Jana (upe) (Jakutija)
izteka
izteka
ieteka
ieteka
Jana (upe) (Krievija)
Jana (upe)
ieteka
ieteka
Satekupes Sartana, Dulgalāha
67°27′50″N 133°15′06″E / 67.46389°N 133.25167°E / 67.46389; 133.25167
Ieteka Janas līcis
71°32′49″N 136°43′03″E / 71.54694°N 136.71750°E / 71.54694; 136.71750Koordinātas: 71°32′49″N 136°43′03″E / 71.54694°N 136.71750°E / 71.54694; 136.71750
Baseina valstis Karogs: Krievija Krievija
Caurteces valstis Karogs: Krievija Krievija
Garums 972 km
Iztekas augstums 132 m
Ietekas augstums 0 m
Kritums 132 m  
Vidējā caurtece 1021 m³/s 
Baseina platība 238 000 km² 
Galvenās pietekas Adiaķi, Bitantaja
Jana Vikikrātuvē

Upe sākas Janas plakankalnē, saplūstot Sartanas un Dulgalāhas upēm,[2] kuras savukārt sākas no Verhojanskas grēdas. Plūst ziemeļu virzienā pa dziļu un plašu ieleju, pēc Adiaķi pietekas ieleja paplašinās līdz 10 km un upes gultne sadalās vairākās attekās. Pēc Kulara grēdas priekškalņu šķērsošanas, kur ieleja sašaurinās, bet gultnē veidojas krāces, upe nonāk Janas—Indigirkas zemienē un gultne kļūst ļoti līkumaina. Pie ietekas Laptevu jūras Janas līcī veido 10 200 km² lielu deltu. Deltā upes gultne sadalās vairākās caurtekās.

Galvenās pietekas ir Adiaķi, Olģuo, Abirābita (labās), Tikaha, Bitantaja, Baki (kreisās). Upes barošana galvenokārt lietus un sniega; no maija līdz augustam 90% no gada noteces. Upes līmeņa svārstības vidustecē 9 m, lejtecē — 11,9 m. Aizsalst oktobrī, ledus iziet maija beigās — jūnija sākumā. Kuģojama visā garumā, lielākās piestātnes ir Verhojanska, Batagaja, Ustjkuiga un Ņižņejanskas osta deltā.[3]

Ārējās saites

labot šo sadaļu