Ķemeru pamatskola
Ķemeru pamatskola atrodas Tukuma iela 10, Ķemeros, Jūrmalā. Skolas ēkas celtniecība pabeigta 1934. gadā.
| Ķemeru pamatskola | |
|---|---|
 Ķemeru pamatskolas ēka 1937. gadā | |
| Atrašanās vieta | |
  Ķemeru pamatskola | |
Tukuma iela 10, Ķemeri,  Latvija | |
| Koordinātas | 56°56′27″N 23°29′24″E / 56.94083°N 23.49000°EKoordinātas: 56°56′27″N 23°29′24″E / 56.94083°N 23.49000°E |
| Informācija | |
| Skolas tips | pašvaldības finansēta, pamatskola |
| Dibināta | 1934. gadā |
| Statuss | aktīva |
| Mācību gads | septembris—maijs |
| Direktore | Svetlana Seņkina |
| Valodas | latviešu valoda |
| Mājaslapa | |
| Oficiālais nosaukums: Skola | |
| Aizsardzības numurs | 5705 |
| Vērtības grupa | Vietējās nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
Vēsture labot šo sadaļu
Ķemeru skolas pamatakmens likts 1930. gada 14. oktobrī, piedaloties Latvijas Republikas izglītības ministram Edmundam Ziemelim, prāvestam Vilhelmam Rozeniekam, sēravotu iestādes direktoram J. Lībietim un skolas pārzinim J. Liepiņam. Spāru svētki svinēti 1931. gada 21. martā, bet pabeigto Ķemeru sešgadīgo pamatskolu iesvētīja mācītājs O. Rozenieks 1934. gada 9. septembrī. Skolas dibināšanas laikā skolā strādāja 5 skolotāji, mācījās 137 skolēni. Otrā pasaules kara laikā 1942. gadā to pārdēvēja par Ķemeru pilsētas tautas pamatskolu, kurā pēc kara beigām mācības notika gan latviešu, gan krievu valodā. 1956. gadā to pārveidoja par Ķemeru vidusskolu, bet 1959. gadā par Jūrmalas 3. vidusskolu, 1962. gadā skolai uzcēla piebūvi.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas skolai 1992. gadā atjaunoja Ķemeru vidusskolas nosaukumu, no 1998. gada mācības atkal notika vienīgi latviešu valodā. Skolēnu trūkuma dēļ 2016. gadā to pārveidoja par Ķemeru pamatskolu.[1]
Ēka labot šo sadaļu
Skolas ēka celta pēc Ķemeru pilsētas arhitekta Kārļa Cināta un inženiera Eduarda Veisa projekta. Dekoratīvos darbus veica Rīgas pilsētas amatniecības skolas audzēkņi mākslinieka Elerta Treilona vadībā. Ciļņus veidoja tēlniece Austra Akmentiņa (Tomsone).[2] Celtne izmaksāja apmēram 120 tūkstošus latu.
1998. gada 10. oktobrī ēka pasludināta par vietējās nozīmes valsts arhitektūras pieminekli.[3]
Skolā mācījušies labot šo sadaļu
- Māris Villerušs, čellists
- Ivars Jānis Ķezbers, politiķis, vēsturnieks
- Oskars Grīgs, politiķis
- Ilga Kreituse, politiķe, vēsturniece
- Edgars Zausājevs, politiķis, uzņēmējs
- Nikolajs Goršeņins, operdziedātājs
- Gunta Liepiņa, politiķe
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «Skolas vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 8. augustā. Skatīts: 2019. gada 12. jūnijā.
- ↑ Jānis Krastiņš. «Arhitektūras stili Latvijā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 19. septembrī. Skatīts: 2020. gada 13. maijā.
- ↑ «5705 - Skola». is.mantojums.lv. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Skatīts: 2020-05-13.