Jūlijs Eliasbergs (1869—1945) bija Latvijas ebreju ārsts un sabiedriskais darbinieks, Tautas padomes loceklis.

Jūlijs Eliasbergs
Personīgā informācija
Dzimis 1869. gada 10. martā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Minska, Minskas guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Baltkrievija Baltkrievija)
Miris 1945. gada 14. decembrī (76 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība ebrejs
Nodarbošanās sabiedriskais darbinieks, politiķis
Jūlija Eliasberga disertācija par buboņu patoloģisko anatomiju (1894).

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1869. gada 10. martā Minskā. 1894. gadā beidza medicīnas studijas Tērbatas Universitātē un ieguva dr. med. grādu ar disertāciju Ein Beitrag zur pathologischen Anatomie der Bubonen, strādāja par ādas un venerisko slimību ārstu Rīgā. Piedalījās 1905. gada revolūcijā. 1919. gadā bija Tautas padomes loceklis no Latvijas Bunda.[1]

Miris 1945. gada 14. decembrī Rīgā, apglabāts Rīgas Raiņa kapos.[2]

  • J. Eliasberg. Ein Beitrag zur pathologischen Anatomie der Bubonen. Inaugural-Dissertation zur Erlangung des Grades eines Doctors der Medizin (1894)
  • R. Biehler, J. Eliasberg. Komplementbindung bei Lepra mit leprösem Antigen. Deutsche Medizinische Wochenschrift (1911)
  • J. Eliasberg. Ueber das Fehlen freien Komplementes im Blute Lepröser. Deutsche Medizinische Wochenschrift (1911)
  • J. Eliasberg. Über die Wassermannsche Reaktion bei malignen Tumoren. Deutsche Zeitschrift für Chirurgie (1913)