Jānis Salnis
Jānis Salnis (1883—1960) bija latviešu marksists. 1905. gada revolūcijas dalībnieks, 1906. gadā arestēts. Latvijas sociāldemokrātijas biedrs (1912). 1915. gadā devās bēgļu gaitās uz Vladimiras guberņu Krievijā, kur piedalījies Oktobra revolūcijas notikumos. Pēc atgriešanās dzimtenē 1921. gadā strādāja par atslēdznieku un montieri Rīgā, īsu brīdi Rēzeknē, darbojās Latvijas komunistu partijā, bija LKP CK loceklis (1939). 1940. gada aprīlī tika arestēts, bet maijā atbrīvots. Pēc LKP vadības arestiem kopā ar Jāni Gustsonu un Ievu Vīnholdi 1940. gada jūnijā izveidoja LKP Pagaidu orgkomiteju.[1]
| Jānis Salnis | |
|---|---|
| Tautas Saeimas deputāts | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1883. gada 14. oktobrī Pociema pagasts, Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad  Latvija) |
| Miršanas dati | 1960. gada 6. februārī (76 gadu vecumā) |
Pēc Latvijas okupācijas 21. jūnijā iecelts par LKP CK Lauksaimniecības nodaļas vadītāju un ievēlēts par Tautas Saeimas deputātu.[2]
Miris 1960. gada 6. februārī.[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ O. Niedre, V. Daugmalis. Slepenais karš Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. Impositum 2013
- ↑ Kārlis Siljakovs. Mana atbilde. Kāda laikmeta memuāri.[novecojusi saite] Apgāds Gauja, 1982. — 199 lpp.
- ↑ Cīņa. - 1960.g. 9.februāris
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |