Jānis Rukšāns (dzimis 1946. gada 5. septembrī Rīgā) ir latviešu dārzkopis un selekcionārs, sabiedriskais darbinieks. Latvijas Zinātņu akadēmijas bioloģijas zinātņu goda doktors.[1]

Žurnāla "Dārzs un Drava" redaktors, izveidojis un aprakstījis 35 krokusu šķirnes, viņa sīpolpuķu audzētavā ir pasaulē lielākā krokusu kolekcija.[2] Atmodas aktīvists, viens no Latvijas Tautas Frontes dibinātājiem un pirmais, kas no tās tribīnes izvirzīja neatkarības sasniegšanas mērķi.[3]

J. Rukšāna meita ir rakstniece, publiciste un politiķe Dace Rukšāne-Ščipčinska.

Izdevis grāmatas "Sīpolpuķu uzziedināšana" (1976, 1978), "Krokusi" (1981), "Narcises" (1979), "Pavasara puķu avīze" (2001). 2017. gadā izdevis grāmatu "Krokusu pasaule" angliski.[3]

J. Rukšāns stāstījis, ka 1980. gados viņš laikos, kad no viņa redakcijas visus ņēmuši pratināt VDK, ar savām dārznieka zināšanām sakontaktējies ar VDK daļas vadītāju Dreijeru un daudz ko darījis tā lauku mājā, varbūt tādēļ iekļūdams VDK sarakstos, ar ko vēlāk viņu mēģinājuši izspiest no politikas. Viņš griezies Cēsu tiesā, kura apliecinājusi, ka nekādu dokumentālu pierādījumu viņa sadarbībai ar VDK nav, lai gan liecinieki no VDK sagādājuši pārdzīvojumus. To viņš aprakstījis 2006. gadā izdotajā grāmatā "Dārznieks un revolucionārs".[4]

Ārējās saites

labot šo sadaļu
  1. «Ar pagodinājumu par mūža darbu — Latvijas Vēstnesis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 5. maijā. Skatīts: 2019. gada 7. maijā.
  2. «“No gaismas līdz gaismai pasaulē lielākajā krokusu paradīzē.” Raiskuma pusē plaukst krāšņs pavasaris». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 7. maijā. Skatīts: 2019. gada 7. maijā.
  3. 3,0 3,1 Jānis Rukšāns politikas vietā izvēlējās puķu dobes Ilze Pētersone — Lauku Avīze, 24. septembris 2017
  4. «Kaņepe, Marita. "Liecību nav, ir tikai liecinieki." eDruva. 2018. gada 3. decembris.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 6. Maijs. Skatīts: 2019. gada 6. Maijs.