Šis raksts ir par filologu. Par citām jēdziena Kušķis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Jānis Kušķis (dzimis 1930. gada 14. novembrī Lazdonā, miris 2022. gada 21. aprīlī) bija filologs, Latvijas Universitātes lektors, biedrības "Latvietis" Pārstāvju sapulces priekšsēdis.

Jānis Kušķis
Personīgā informācija
Dzimis 1930. gada 14. novembrī
Valsts karogs: Latvija Lazdona, Latvija
Miris 2022. gada 21. aprīlī (91 gads)
Tautība latviešu
Nodarbošanās filologs

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1930. gada 14. novembrī Ladonas pagastā. 1955. gadā beidza studijas Latvijas Valsts Universitātes Filoloģijas fakultātē, turpināja studijas aspirantūrā. Kopš 1955. gada strādāja Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes Baltu valodu katedrā.

Jānis Kušķis publicējis vairāk nekā 1000 rakstu par valodniecības jautājumiem dažādos izdevumos Latvijā un ārvalstīs, veidojis vairāk nekā 900 valodniecības raidījumus Latvijas radio. Viņš bija līdzautors 1994. gadā izdotajai grāmatai “Kā latvietis runā”. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas viesojās daudzās skolās, stāstot par valodu un tās problēmām. Jāņa Kušķa sirdslieta bija klasiskā mūzika un skaņu plašu kolekcionēšana. Savu skaņu plašu kolekciju viņš atdevis Latvijas Nacionālajai bibliotēkai.[1]

Sabiedriskā darbība

labot šo sadaļu

Jānis Kušķis darbojās Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopā, akadēmiskajā organizācijā "Ramave", bija biedrības "Latvietis" priekšsēdis, Teodora Reitera fonda goda biedrs. 2001. gada pašvaldību vēlēšanās kandidēja uz Rīgas domi partiju "Mūsu zeme", Nacionālās Savienības "Namejs", Helsinki-86, Latvijas Vienības partijas un "Tautas mantojuma" apvienotajā sarakstā (izvirzīts no Helsinki-86). 9. Saeimas vēlēšanās kandidēja partijas Nacionālā Spēka Savienība sarakstā kā 1. numurs Vidzemē, 3. numurs Rīgā un Zemgalē, 7. numurs - Latgalē, bet partija Saeimā netika ievēlēta.

Bibliogrāfija

labot šo sadaļu

Ārējās saites

labot šo sadaļu