Jānis Bumbiers (1890—1968) bija latviešu čekists, vēlāk ekonomists un padomju sabiedriskais darbinieks. Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas (LPSR ZA) korespondētājloceklis (1946), LPSR ZA Ekonomikas institūta direktors (1946—1947, 1952—1957).[1]

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1890. gada 6. novembrī Vidzemes guberņā. Pirmā pasaules kara laikā iesaukts Krievijas impērijas armijā, 1919. gadā iestājās lielinieku (boļševiku) partijā.

Krievijas pilsoņu kara laikā bija čekas darbinieks (1919—1923), pēc tam darbojās PSRS Valsts plāna komitejā. 1928. gadā pabeidza Sarkanās profesūras institūtu un lasīja lekcijas Maskavas augstskolās. Aizstāvējis ekonomikas zinātņu kandidāta disertāciju (1935).

Otrā pasaules kara laikā 1944. gada beigās atgriezās Latvijā, iecelts par Latvijas PSR Radiokomitejas priekšsēdētāju, tad par žurnāla "Padomju Latvijas Boļševiks" redaktoru, bet 1946. gadā par LPSR ZA Ekonomikas institūta direktoru. 1947. gadā atcelts no direktora amata, bet 1952. gadā iecelts no jauna. Pensionēts 1957. gadā Miris 1968. gada 7. martā Rīgā.[2]