Izslēgšanas sistēma

(Pāradresēts no Izslēgšanas turnīrs)

Izslēgšanas (vienmīnusa) sistēma (angļu: Single-elimination system; krievu: Олимпийская система) ir sporta sacensību organizācijas veids, kurā sacensību dalībnieks (komanda) izstājas no turnīra pēc pirmā zaudējuma (pēc vienas spēles (cīņas) vai spēļu sērijas starp diviem dalībniekiem). Šī sistēma nodrošina sacensību uzvarētāja noteikšanu ar minimālo spēļu skaitu un veicina saspringtu cīņu turnīra gaitā. Turnīru, kurā tiek pielietota izslēgšanas sistēma, sauc par izslēgšanas turnīru. Šāda turnīra atsevišķas spēles sauc par izslēgšanas spēlēm.

Sacensību kārtībaLabot

  • Izslēgšanas sistēmas izlozes dalībnieku skaitam jābūt skaitļa "2" kvadrātam (2, 4, 8, 16, 32 utt.). Ja dalībnieku skaits ir atšķirīgs, tiek organizēts viena vai vairākas spēļu kārtas, kā rezultātā kopējais dalībnieku skaits tiek samazināts līdz tuvākajam divnieka kvadrātam. Atsevišķos sporta veidos, kuros praktizē spēlētāju individuālu reitinga piešķiršanu, izslēgšanas spēlēs ir iespējams izvēlēties vajadzīgo spēlētāju skaitu ar visaugstāko vērtējumu atlases laikā.
  • Apļu (kārtu) skaitu nosaka dalībnieku skaita binārais logaritms: 2 dalībniekiem - viens, četriem - divi, 8 - trīs, 16 - četri. Kopējais spēļu skaits ir par vienu mazāk nekā dalībnieku skaits. Izlozes apļus (kārtas) parasti sauc pēc dalībnieku pāru skaita: 1 pārim - “fināls” (tas, kurā nosaka uzvarētāju), 2 pāriem - “pusfināls”, 4 pāriem - “ceturtdaļfināls”, 8 pāriem - “1/8 fināls”, 16 pāri - “1/16 fināls” utt.
  • Katrā aplī (kārtā) dalībnieki veido pārus, kas spēlē savā starpā (tā var būt viena spēle vai vairāku spēļu mačs, kurā uzvar spēlētājs ar vislielāko punktu skaitu).
  • No katra pāra uzvarētājs nonāk nākamajā kārtā, bet zaudētājs tiek izslēgts no turnīra.
  • Par uzvarētāju kļūst dalībnieks, kurš uzvarēja pēdējā kārtā (finālā), viņa pēdējais pretinieks (zaudētājs finālā) iegūst otro vietu. Ja turnīra nolikums pieprasa piešķirt trešo vietu, tam tiek organizēta papildu spēle starp diviem dalībniekiem, kuri zaudējuši pusfinālos.

Pirmā posma pāru izvēles principi var būt dažādi: visbiežāk tiek izmantota izloze, kaut arī iespējama atlase pēc vērtējuma. Pārus otrajā un nākamajos posmos var veidot vai nu saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem kā pirmajā (katrā posmā jauna pāru izloze vai atlase pēc reitinga), vai arī pēc „spēļu tikla” principa - turnīra spēļu tīkls tiek sagatavots iepriekš un tas nosaka, kā tiks izveidoti pāri no katras kārtas uzvarētājiem.

Dažreiz tiek izmantots izslēgšanas sistēmas variants, kurā daži dalībnieki spēli turnīrā sāk nevis no pirmā, bet no vienas no nākamajām kārtām. Piemēram, ir iespējama shēma, kurā tiek atlasīti 24 dalībnieki, no kuriem astoņiem, kuriem ir labākie rezultāti provizoriskajā turnīrā vai ir visaugstākā reitinga vērtība, spēle tiek ievadīta otrajā kārtā, bet atlikušie 16 spēlē pirmajā kārtā.

PielietošanaLabot

Izslēgšanas sistēmu plaši izmanto nacionālajās un starptautiskajās sporta veidu sacensībās. Šī izspēles kārtība ir galvenā sporta spēļu turnīru noslēguma etapos vasaras un ziemas olimpiskajās spēlēs. Lai noteiktu trešo vietu, tiek veikta papildu spēle starp zaudētājiem pusfinālos.

PiemērsLabot

2019 Baltic Open – sieviešu vienspēļu (izslēgšanas) turnīra pēdējās trīs kārtas:[1]

  Ceturtdaļfināls Pusfināls Fināls
                                       
  1    Anastasija Sevastova 77 6  
     Irina Bara 63 2  
  1    Anastasija Sevastova 6 6  
  6    Anastasija Potapova 4 2  
     Patrīcija Marija Ciga 4 6 4
  6    Anastasija Potapova 6 0 6  
    1    Anastasija Sevastova 3 7 6
  Q    Katažina Kava 6 5 4
       Bērnārda Pera 4 6 6  
Q    Nina Stojanoviča 6 4 3  
       Bērnārda Pera 2 3
  Q    Katažina Kava 6 6  
Q    Katažina Kava 6 5 6
       Kloē Pakē 2 2  

Skatīt arīLabot

AtsaucesLabot

  1. «Baltic Open JURMALA, LATVIA» (angļu). wtatennis.com/. Skatīts: 2020-01-19.

Ārējās saitesLabot