Izgulējums
Izgulējums ir brūce ko veido mīksto audu - ādas un zemādas, smagākos gadījumos arī muskuļaudu - atmirums jeb nekroze. Tās cēlonis ir pastāvīga spiediena radīti asinsrites traucējumi, kad cilvēkam smagas slimības vai traumas gadījumā ilgi jāguļ nekustīgi vai jāsēd riteņkrēslā. Visbiežāk tie attīstās veciem, novājējušiem slimniekiem, slimniekiem pēcoperācijas periodā, kā arī tiem, kam nervu sistēmas bojājumu dēļ ir traucēta audu barošanās. Dažreiz tie rodas ģipša pārsēja vietās.[1][2] Izgulējumu komplikācijas, tādas kā sepse (asins saindēšanās) vai osteomielīts, var nopietni apdraudēt dzīvību[3].
Profilakse
labot šo sadaļu
Izgulējumu profilaksē noteicoša loma ir asins piegādes nodrošināšanai ķermeņa mīkstajiem audiem. Ir svarīgi grozīt slimnieku no muguras uz vieniem vai otriem sāniem vismaz ik pēc divām stundām. Lai nenoslogotu virs gūžas kaula atrodošos zonu, neguldīt slimnieku tieši uz sāniem, bet ieslīpi. Lai šajā pozīcijā guļot, potītes un ceļi nesaskartos, starp tiem ievieto mīkstas starplikas. Lai ķermenis paliktu izvēlētajā pozā, zem sāniem paliek spilvenus vai speciālus pozicionēšanas ruļļus un paliktņus. Kad slimnieks guļ uz muguras, zem krustiem novieto gumijas riņķi vai aitas ādu. Zem apakšstilbiem jāpaliek lieli spilveni, papēžus atstājot brīvus, jo tur izgulējumi veidojas visātrāk. Matracim jābūt gludam, palagiem stingri nostieptiem, tie nedrīkst būt piebārstīti ar drupačām. Slimnieka ādai jābūt sausai un tīrai. Slimnieks jāmazgā ne retāk kā reizi nedēļā. Reizi dienā āda jānotīra ar spirta šķīdumu, pēc kā to vai nu iepūderē ar talku vai ieziež ar smiltsērkšķu eļļu[4] vai ar zīdaiņu krēmu[5].
Kā palīglīdzekļi ir derīgi dinamiskie matrači, kas sadalīti sekcijās, kurās pārmaiņus ieplūst gaiss, mainot ķermeņa atbalsta punktus, statiskie matrači ar putu polimēru pildījumu – tie ir pietiekami cieti, lai ķermenis neiegrimtu pārāk dziļi, un pietiekami mīksti, lai ķermenis iegūtu pusloka formu, tā palielinot atbalsta virsmu un samazinot spiedienu uz mīkstajiem audiem, putu matrači ar "atmiņas efektu", kad ķermeņa radītais iespiedums izlīdzinās pakāpeniski, radot pavisam nelielu spiedienu uz izgulējumiem pakļautajām vietām[6].
Guloša slimnieka aprūpi atvieglo arī funkcionālā gulta, kuru pēc vajadzības var nolaist zemāk vai pacelt augstāk, mainot ķermeņa pozu.
Slimniekam jānodrošina pietiekami veselīgs ar vitamīniem un mikroelementiem bagāts uzturs, kā arī jāseko lai viņš uzņemtu 1,5- 2 litrus šķidruma katru dienu.[7]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «IZGULĒJUMS | Medicīnas termins». Neslimo.lv. Skatīts: 2014-04-19.
- ↑ «Sniedzroku». Sniedzroku.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-02-05. Skatīts: 2014-04-19.
- ↑ «Brūču klīnika». Woundclinic.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-08-20. Skatīts: 2014-04-19.
- ↑ «Izgulējumi (Forumi): Cālis.lv – Pirmais Latvijas Ģimenes Portāls». Calis.delfi.lv. Skatīts: 2014-04-19.
- ↑ «Brūču klīnika». Woundclinic.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-08-20. Skatīts: 2014-04-19.
- ↑ «Atvieglo gulošā kopšanu». Social.lv. 2013-07-26. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-04-24. Skatīts: 2014-04-19.
- ↑ «Kopjams slimnieks mājās». Diena.lv. Skatīts: 2014-04-19.