Islāms Azerbaidžānā ir dominējoša reliģija valstī. 2009. gadā aptuveni 99,2 % Azerbaidžānas iedzīvotāju bija musulmaņi, no tiem aptuveni 85 % ir šiīti, bet pārējie 15 % ir sunnīti.[1]

Mošeja Baku

Saskaņā ar 2010. gada aptaujas datiem 49% azerbaidžāņu uz jautājumu "Vai reliģija ir svarīga jūsu ikdienas dzīves sastāvdaļa?" atbildēja noliedzoši, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem starp visām musulmaņu vairākuma valstīm.[2] 1998. gada aptaujā tika lēsts, ka Azerbaidžānā dedzīgi ticīgo iedzīvotāju īpatsvars ir tikai 20%.[3]

Vēsture labot šo sadaļu

Islāms mūsdienu Azerbaidžānas teritorijā ienāca 7. gadsimta vidū arābu iebrukuma laikā Aizkaukāzijā. Arābu Kalifāta laikā pilsētās tika celtas mošejas, pārcēlās daudzas arābu ģimenes (kas sajaucās ar vietējiem iedzīvotājiem). Šīisma aizsākās Abasīdu laikā, sākot no 8. gadsimta vidus, kad varas iestāžu vajātie šiītu musulmaņi sāka plūst uz Arābu Kalifāta perifēriju.

1920. gada aprīlī Azerbaidžānā tika pasludināta padomju vara. 20. gadsimta 30. gados sākās garīdzniecības vajāšanas un tika slēgtas mošejas. 1933. gadā visā republikā bija palikušas tikai 17 mošejas. Islāms kā reliģija neapšaubāmi ir cietis briesmīgu kaitējumu no represijām un terora atmosfēras. Tā rituāli vairs netika ievēroti publiski.

Pēc Azerbaidžānas neatkarības iegūšanas 1991. gadā republikā sāka veidoties dažādas islāma un islāmistu radikālās organizācijas un kopienas. 1991. gadā Azerbaidžānā izveidojās Azerbaidžānas Islāma partija. Tā paša gada 10. decembrī Azerbaidžāna kļuva par Islāma konferences organizācijas dalībvalsti.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Azerbaijan». web.archive.org. 2015-07-17. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-01-05. Skatīts: 2023-05-08.
  2. Gallup Inc. «Religiosity Highest in World's Poorest Nations». Gallup.com (angļu), 2010-08-31. Skatīts: 2023-05-08.
  3. «Azerbaijan: The Hidden Faces of Islam». www.islamawareness.net. Skatīts: 2023-05-08.

Ārējās saites labot šo sadaļu