Atvērt galveno izvēlni

Irānas kodolprogramma ir Irānas ekonomikas enerģētikas attīstības programma, kas paredz AES tīkla un tā darbināšanai nepieciešamās kodoldegvielas ražošanas iekārtu būvi.

Lēmums izstrādāt un realizēt šādu kodolprogrammu Teherānā tika pieņemts jau 70. gados, kad tika nolemts ar Vācijas atbalstu sākt AES būvi Bušehrā (būvniecības darbi Bušehrā sākās 2002. gadā). Programmu atsāka pēc Līča kara, kad Persijas līča reģionā izmainījās politiskā situācija (karā tika sakauta Irāka un savu militāro klātbūtni uzsāka ASV), kā arī ievērojami pieauga naftas cenas.[1]

2015. gada 14. jūlijā Irāna un sešas pasaules lielvaras - Lielbritānija, Ķīna, Francija, Vācija, Krievija un ASV panāca vienošanos par Irānas kodolprogrammas ierobežošanu apmaiņā pret gadiem ilgušo sankciju atcelšanu.[2]

Satura rādītājs

Programmas objektiLabot

Programma paredz vairāku AES būvi, kā arī valsts elektrifikāciju ar iegūto enerģiju.

Degvielas iegūšanai programmas ietvaros tiek celtas rūpnīcas (piemēram, Isfahānas rūpnīca), kurās urāna rūda tiek pārstrādāta urāna heksafluorīda gāzē. Iegūtā gāze tiek tālāk apstrādāta centrifūgās (piemēram, Natanzas kodolrūpnīcā), veicot urāna bagātināšanas procesu. Zemas pakāpes bagātināts urāns tiek izmantots kā kodoldegviela atomelektrostacijās, taču augstākas pakāpes bagātināts urāns var tikt izmantots kodolieroču ražošanai.

Problēmas eskalācijaLabot

Programma kopš paša sākuma ir nonākusi starptautiskās sabiedrības uzmanības lokā un kalpo par vienu no nesaprašanās iemesliem ar Rietumu valstīm - pamatā ASV, - kuras uzskata, ka programmas patiesais mērķis ir Irānas nodrošināšana ar kodolieročiem. Irāna noliedz ASV apsūdzības, ka tās kodolprogramma maskējot mēģinājumus izgatavot kodolbumbu. Irāna apgalvo, ka tai steidzami jāattīsta kodolenerģētika, lai apmierinātu aizvien pieaugošo pieprasījumu pēc elektroenerģijas un saglabātu naftas un gāzes rezerves eksportam. Rietumu pretošanās Irānas kodolprogrammai sakņojas "koloniālajā mentalitātē" un islama republika nepiekāpsies aizvien lielākajam spiedienam, postulējis arī Irānas opozīcijas līderis, bijušais prezidents (1989.-1997.) Akbars Hašemi Rafsandžani - "viņi vēlas liegt islāma valstīm zināšanas par kodolenerģiju un saglabāt to atpalicību".[3] Irānas prezidents Mahmuds Ahmadinedžads postulējis: "Viņi (eiropieši) mums prasa atteikties no kodolenerģijas un pretī apsola piegādāt kodoldegvielu (..) taču viņi mums nedod pat nepieciešamos medikamentus, kā mēs viņiem varam uzticēties. (..) Irānas nācija nepieņems, ka dažām tautām ir zinātne un tehnoloģijas, vienlaikus liedzot tām piekļūt citiem."[4] Savukārt 2005. gada jūlija ASV izlūkošanas pārskatā ziņots, ka Irāna jau pēc desmit gadiem būs spējīga izgatavot atombumbu.[5]

2002. gadsLabot

Irānas aizsardzības ministrs admirālis Ali Šamhani noraidījis atkārtotās ASV un Izraēlas apsūdzības, ka valsts cenšas izveidot kodolieroču arsenālu, un paziņoja, ka lai nesabojātu attiecības ar kaimiņvalstīm, Irāna "nekādu iemeslu pēc" nemēģinās iegūt kodolieročus: "kodolieroči mūs pārvērstu par draudu citiem un šāda situācija tiktu bīstami ekspluatēta, lai kaitētu mūsu attiecībām ar šā reģiona valstīm".[6]

Starptautiskā atomenerģijas aģentūra (IAEA) paziņoja, ka ir informēta par jauniem kodolobjektiem, kas tiek būvēti Irānā. Irāna septembrī informējusi ANO aģentūru par plāniem būvēt atomelektrostacijas un ar tām saistītas kodoldegvielas noliktavas tuvāko 20 gadu laikā, un uzaicinājusi IAEA inspektorus aģentūras ģenerāldirektora Mohammeda el Baradeja vadībā.[7]

2003. gadsLabot

Irānas atomenerģētikas programmas vadītājs februārī paziņoja, ka Irānā ir sākts darbs pie bagātinātā urāna rūpnīcas celtniecības, lai gan līdz tās pabeigšanai vēl esot tālu. Irāna ir uzaicinājusi Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (IAEA) inspektorus pārbaudīt tās kodolobjektus. Bagātinātā urāna rūpnīca tiks uzcelta Kašanā Irānas centrālajā daļā. Tai izejmateriālu plānots piegādāt no urāna konversijas rūpnīcas Isfahanā, kas drīzumā sāks darbu. Neatkarīgi no šiem plāniem 2004. gadā sāks darboties arī atomelektrostacija Bušērā, kuru būvē ar Krievijas palīdzību. Irāna ir paziņojusi, ka tā plāno būvēt arī citas atomelektrostacijas, lai apmierinātu valstī straujo pieprasījumu pēc elektroenerģijas.[8]

Irānas ārlietu ministrs Kamals Harazi jūnijā informēja, ka Teherāna būtu gatava parakstīt Kodolieroču neizplatīšanas līguma papildu protokolu, kas paredz stingrākas inspekcijas, taču tikai ar noteikumu, ka vispirms tiek izbeigtas pret Irānu vērstās "sankcijas un spiediens". "Vispirms ir jāatrisina jautājums par sankcijām. Mēs neparakstīsim nevienu jaunu starptautisku līgumu, kamēr rietumi nerespektēs savas Kodolieroču neizplatīšanas līgumā paredzētās saistības un nepalīdzēs mums ar (miermīlīgiem mērķiem domātām) kodoltehnoloģijām, kā to prasa līgums". Saskaņā ar Kodolieroču neizplatīšanas līguma nosacījumiem IAEA inspektori varēja pārbaudīt tikai Irānas deklarētos kodolobjektus.[9]

Ārlietu ministrijas pārstāvis Hamids Reza Asefi paziņoja, ka Irāna nepakļausies nekādam ES spiedienam sadarboties, norādot uz ES prasību, lai pirms vēsturiskā Tirdzniecības pakta noslēgšanas Teherāna piekristu stingrākiem kodoldrošības pasākumiem. "Tirdzniecības pakts balstās uz savstarpēju ieinteresētību, un neviena puse nevar iegūt lielāku labumu kā otra, un tāpēc to nevar izmantot par politisku instrumentu priekšnosacījumu izvirzīšanai". "Mūsu kodolprojekti ir caurskatāmi un miermīlīgi un mums nav bijis un nebūs nekādu slepenu projektu," teica ministrijas pārstāvis. Irāna atkārtoti apliecināja uzticību Kodolieroču neizplatīšanas līgumam. Pievienošanās Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (IAEA) protokolam, kas atļauj iepriekš nepaziņotas pārbaudes valsts kodolobjektos, prasa abu pušu sadarbību nevis vienpusēju diktātu. Teherāna pieprasa atcelt tirdzniecības sankcijas un izbeigt ASV apgalvojumus, ka Irāna ļaunprātīgi izmantojot savus kodolobjektus, lai izgatavotu kodolieročus, pirms IAEA papildprotokola parakstīšanas.[10] Savukārt Vašingtona paziņoja, ka Savienotās Valstis rezervē sev tiesības sākt militāru ofensīvu pret Irānu, lai nepieļautu kodolieroču attīstīšanu šajā valstī.[11] Oktobrī ANO Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (IAEA) inspektori sāka inspekcijas Irānas kodolobjektos.[12] IAEA pārstāvji Irānas kodolstacijās atrada urānu, kas bija bagātināts vairākos līmeņos, un daļa no tā varētu būt izmantota kodolieroču izgatavošanai. Irāna paziņoja, ka šīs kodoltehnoloģiju daļas bija nākušas no Pakistānas. Taču Islamabadas atteikums ļaut IAEA ekspertiem paņemt paraugus šajā valstī neļāva izmeklētājiem pārbaudīt Irānas apgalvojumus.[13]

Pēc sarunām ar Franciju un Vāciju, novembrī Irāna uz laiku apturēja savu urāna bagātināšanas programmu un iesniedza ANO paziņojumu par kodolieroču neizplatīšanas līguma papildprotokola parakstīšanu.[14] Decembrī Irānas valdība piekrita parakstīt starptautisko protokolu, kas pieļauj stingras un pēkšņas tās kodolobjektu pārbaudes.[15]

2004. gadsLabot

Irānas ārlietu ministrs Kamals Harazi paziņoja, ka viņa valsts ir gatava pārdot starptautiskajā tirgū kodoldegvielu atomelektrostacijām.[16]

Februārī ANO Starptautiskās atomenerģētikas aģentūras (IAEA) inspektori gaisa spēku bāzē netālu no Irānas galvaspilsētas Teherānas atrada nedeklarētu urāna bagātināšanas iekārtu, un šis atradums radījis jaunas šaubas par Teherānas vēlmi sadarboties ar IAEA. Gāzes centrifūgas iekārta atrasta Došentapenas gaisa kara spēku bāzē.[17] Martā, kā atbildi uz ASV atbalstīto rezolūcijas projektu, kas pieprasīja aģentūras inspektoriem neierobežotu pieeju Irānas kodolobjektiem, Irāna atcēla jebkuras IAEA inspekcijas līdz pat aprīļa beigām.[18]

Aprīlī Irāna informēja, ka ir gatava uz laiku pārtraukt izgatavot un komplektēt kodoliekārtas, otrdien pēc tikšanās ar Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) ģenerāldirektoru Mohamadu el Baradei paziņoja Irānas Atomenerģijas organizācijas vadītāju Golams Reza Akazede. Irāna arī paziņoja, ka vēlas līdz jūnijam slēgt ANO kodolaģentūras veikto izmeklēšanu. Irāna piekritusi paplašināt sadarbību ar IAEA.[19]

Jūnijā Irāna paziņoja, ka negrasās apturēt savu kodolprogrammu, kurai esot tikai mierīgi mērķi, paziņoja Ārlietu ministrijas oficiāls pārstāvis Hamids Reza Azefi. "Atomenerģijas mierīga izmantošana ir Irānas dabiskas tiesības, tāpēc "lielā astoņnieka" (G8) valstīm nav jāgaida Irānas atteikšanās no šīm tiesībām".[20] Uz gadu esot pārcēlusi sava pirmā atomreaktora palaišanu Bušehrā, taču plāno ar Krievijas palīdzību uzbūvēt vēl vairākus atomreaktorus. Vēl viens iemesls darbu iesaldēšanai bija neparakstītais līgums par pārstrādātās degvielas nosūtīšanu uz Krieviju.[21]

Septembrī Irāna noraidīja ANO Starptautiskās Atomenerģētikas aģentūras (IAEA) pieņemto rezolūciju, ka jāiesaldē urāna bagātināšana urāna heksafluorīda iegūšanai.[22]

Novembrī Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra paziņoja, ka nav atradusi nekādus pierādījumus, kas apliecinātu, ka Irāna būtu izmantojusi kodolmateriālus, lai izstrādātu atomieročus.[23] Irāna apturēja urāna bagātināšanas procesu. Šādu lēmumu valsts pieņēma, lai mazinātu aizdomas par tās plāniem izgatavot kodolieročus.[24]

2005. gadsLabot

Februārī Irānas Drošības padomes sekretārs Hasans Rohani, ieradies divu dienu vizītē Maskavā, noslēdza vienošanos, ka Krievija līdz maija beigām Irānai piegādās 90 t kodoldegvielas, kas tiks izmantota Bušahras AES. Kodoldegviela ļaus 10 gadus darboties 1000 megavatu atomelektrostacijai, kuras būve izmaksāja vienu miljardu dolāru (542 miljonus latu), un tā sasniegs pilnu jaudu 2006. gadā. Pēc aptuveni desmit gadu izmantošanas izlietotā degviela tiks nogādāta atpakaļ Krievijā.[25]

Martā aptuveni 30 vietējo un ārvalstu žurnālistu tika uzaicināti Natanzas urāna bagātināšanas rūpnīcā. Žurnālistiem bija ļauts fotografēt un filmēt telpas, kas ir pietiekami lielas 50 000 urāna bagātināšanas centrifūgu izvietošanai, un vēlāk viņi tika aizvesti uz vēl vienu atomenerģijas rūpnīcu.[26]

Jūlijā Irānas Atomenerģētikas aģentūras vadītāja vietnieks Mohammads Saaidi apstiprināja mediju sniegtās ziņas, ka Teherāna esot izlēmusi Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) uzraudzībā atsākt valsts vidienē esošās Isfahānas kodolrūpnīcas darbu. Vienlaikus Saaidi uzsvēra, ka Isfahanas rūpnīcā netiks atsākta urāna bagātināšana, bet urāns tiks tikai pārvērsts gāzē, kas ir piemērota bagātināšanas procesa uzsākšanai. Irāna uzskata, ka Isfahanas rūpnīca nav bijusi ar ES 2003. gadā panāktās vienošanās objekts, jo tur nekad nav notikusi reāla urāna bagātināšana. Irāna turpinās pildīt savas starptautiskās saistības un neatsāks darbu Natanzas rūpnīcā, kas tieši paredzēta urāna bagātināšanai.[27]

Augustā ANO kodolprogrammu pārraudzības organizācijas inspektori ieradās Irānas galvenajā urāna pārveides rūpnīcā, kur tiek plānota darbības atsākšana. Tie uzstādīs novērošanas aprīkojumu un pārraudzīs zīmogu noņemšanu. Irāna bija plānojusi atsākt darbu rūpnīcā jau pagājušajā nedēļā, taču šo plānu izpildi aizkavēja IAEA lūgums dot papildus laiku kameru uzstādīšanai.[28] ANO Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) valde pieņēma rezolūciju, pieprasot Irānai pārtraukt visas aktivitātes pie kodolprogrammas.[29]

Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras nāca klajā ar izmeklēšanas rezultātiem, ka nav atrasti nekādi pierādījumi par Irānas darbu pie kodolieroču programmas. Ziņojumā teikts, ka pirms diviem gadiem atrastā kodolieročos izmantojamā urāna pēdas Irānas atomenerģijas rūpnīcās nāk no piesārņota aprīkojuma, kas piegādāts no Pakistānas, un nav Irānas darbības rezultāts. ASV šos izmeklēšanas rezultātus nosodījusi.[30]

Novembrī ANO kodolprogrammu inspektori ir no Irānas saņēmuši atļauju apmeklēt Parčinas militāro kompleksu. Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA) vēlas pārbaudīt ASV pieņēmumus, ka tur veiktās pārbaudes ir saistītas ar kodolieroču izstrādi. Irāna ir arī iesniegusi arī dažādus nepieciešamos dokumentus un ļāvusi inspektoriem runāt ar dažādām amatpersonām, kas saistītas ar kodolprogrammām, tomēr ir arī paziņojusi, ka dažu nedēļu laikā atsāks urāna bagātināšanu.[31] Irānas sarunu delegācijas vadītājs Laridžani paziņoja par iespēju slēgt urāna bagātināšanas rūpnīcas, lai bagātinātu kodoldegvielu citās valstīs: "Mēs neiebilstam pret urāna bagātināšanu ārpus mūsu teritorijas citu valstu vajadzībām, ja vien tas tiek izmantots mierlaika mērķiem."[32]

Irānas parlaments pieņēma lēmumu uzdot valdībai liegt Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras inspektoriem ierašanos nepieteiktās pārbaudēs Irānas kodolobjektos un atsākt urāna bagātināšanu gadījumā, ja jautājums par Teherānas kodolprogrammu tiktu nodots izskatīšanai ANO Drošības padomē. Balsojumā, kas tika pārraidīts pa valsts radio, šādu lēmumu atbalstīja 183 no 197 klātesošajiem deputātiem.[33]

2006. gadsLabot

Irāna paziņoja, ka atsāks pētījumus kodoldegvielas iegūšanai, un kodolenerģijas izpētes centros vairs netiks ievēroti ierobežojumi, ko Irāna noteica pirms diviem gadiem.[34] ANO Atomenerģijas Aģentūra apstiprināja informāciju par to, ka Irāna ir pārkāpusi tai noteiktos ierobežojumus par darbu Natanzas urāna bagātināšanas rūpnīcā.[35]

Starptautisks skandāls notika janvārī, kad Irānas varas iestādes pamanīja, ka Rietumu masu mediji apzināti sagroza informāciju Irānai nevēlamā virzienā. CNN sestdien tiešraidē pārraidīja Ahmadinedžada preses konferenci ar sinhronu tulkojumu angļu valodā, kur prezidenta teiktā frāze angliski tika iztulkota kā "kodolieroču izmantošana ir Irānas tiesības". Patiesībā Irānas prezidents preses konferencē teicis "Irānai ir tiesības uz kodolenerģiju” un ka "nācijai, kas ir civilizācija, nav vajadzīgi kodolieroči".[36]

Irānas parstavis Ali Laridžani ir paziņojis, ka viņa valsts ir gatava vienoties par kompromisu kodolprogrammu jautājumā. Viņš informeja, ka Irāna vēlas pārrunāt Rietumvalstu bažas par Irānas šķietamo vēlmi kodolprogrammas izmantot kodolieroču iegūšanai, kā arī piedāvāt garantijas, taču ASV un ES pārstāvji ir paziņojuši, ka tālākām sarunām nav jēgas.[37]

Februārī Irāna paziņoja Starptautiskajai Atomenerģijas aģentūrai (IAEA) par pētījumu uzsākšanu urāna bagātināšanas jomā. "Irāna ir sākusi tā dēvēto maza mēroga izpēti un attīstību," kas ietver sevī "kaut ko līdzīgu kvalitātes kontrolei", un Irānā jau sākusi darboties izmēģinājumu rūpnīca, kurā iecerēts sākt urāna bagātināšanu. Projekts sākās, kad 10. janvārī, pretēji iepriekš noslēgtajam līgumam ar Eiropas Savienību par kodoldegvielas izstrādes atlikšanu, Irāna uzlauza ANO zīmogus un sāka darbu pie urāna bagātināšanas pētījumiem. Paziņojumā arī norādīts, ka "sastāvdaļu kvalitātes kontrole un izmēģinājumi tiek veikti" ne vien Natanzas rūpnīcā, bet arī uzņēmumā "Farayand Technique". IAEA savukārt pavēstījusi, ka līdz ar ANO zīmogu noņemšanu tai vairs nav iespējams kontrolēt Irānas darbību urāna bagātināšanas jomā. "Tā kā visi izejmateriāli tagad ir bez IAEA zīmogiem, aģentūra ir spējīga sekot līdzi tikai izmēģinājumu rūpnīcā veiktajiem izpētes un attīstības darbiem, jo tur joprojām tiek pilnībā nodrošināti visi urāna bagātināšanas uzraudzības pasākumi”.[38]

Februāra beigās Irānas delegācija ieradās Maskavā, lai pārrunātu iespēju Krievijas teritorijā izveidot kopēju uzņēmumu, kas nodarbosies ar urāna bagātināšanu. "Amerikāņu prasība nodot Irānas kodollietu ANO Drošības padomei nozīmē Krievijas priekšlikuma iznīcināšanu," preses konferencē paziņoja Irānas delegācijas vadītājs kodolsarunās Laridžani pēc tam, kad Irānai un Krievijai neizdevās panākt pavērsienu augsta līmeņa sarunās Maskavā par Krievijas priekšlikumu iziešanai no strupceļa sakarā ar Teherānas kodolprogrammu.[39]

2006. gada ziemā Irānas vēstnieks Turcijā Firūza Dovlatabadi informēja, ka Irāna ir nākusi klajā ar priekšlikumu, ka urāna bagātināšana vai kodoldegvielas pārstrāde varētu notikt Turcijas teritorijā, taču Turcija priekšlikumu noraidīja.[40] Sarunas par AES kodolenerģijas bagātināšanu Krievijā pārtrūka marta sākumā, kad Krievija paziņoja, ka nevarēs veidot ar Irānu kopuzņēmumu urāna bagātināšanai, ja Irāna neievēros Starptautiskās atomenerģijas aģentūras prasības — urāna bagātināšanas pētniecības darbu moratorija ievērošana un papildus protokola ratificēšana. Savukārt Irānas Ārlietu ministrijas pārstāvis Hamīds Reza Asefi informēja, ka Irāna plāno īstenot savu patstāvīgu projektu šajā jomā.[41]

2010. gadsLabot

7. aprīlī Islāma Republikas ārlietu ministrs Manučehrs Motaki nāca klajā ar kārtējo paziņojumu, ka Irāna joprojām nav atmetusi cerības noslēgt vienošanos, kā to paredz ANO Starptautiskās Atomenerģijas (IAEA) izstrādātais kodoldegvielas apmaiņas plāns. IAEA izstrādātais priekšlikums paredz, ka lielākā daļa Irānas vāji bagātinātā urāna tiek nosūtīta uz Krieviju un Franciju tālākai bagātināšanai līdz 20% līmenim un tad atgriezta kā degviela Teherānas zinātniskās pētniecības reaktora vajadzībām. Irāna izvirzījušas atbildes priekšlikumu par pakāpenisku apmaiņu ar degvielu, kam savukārt nepiekrīt ASV, Krievija un Francija. Savukārt Irāna vēlas saņemt garantijas, ka, nododot vāji bagātināto urānu, tā pretī saņems solīto. Vīnē Irānas delegācijas pārstāvji pauduši gatavību pēc vāji bagātinātā urāna nodošanas gaidīt "sešus līdz desmit mēnešus", līdz pretī tiktu saņemts līdz 20% bagātinātais urāns. [42]

2015. gadsLabot

2015. gada 14. jūlijā Irāna un sešas pasaules lielvaras - Lielbritānija, Ķīna, Francija, Vācija, Krievija un ASV panāca vienošanos par Irānas kodolprogrammas ierobežošanu apmaiņā pret gadiem ilgušo sankciju atcelšanu.[43]

Atsauces un piezīmesLabot

  1. Haidar, J.I., 2015."Sanctions and Exports Deflection: Evidence from Iran," Paris School of Economics, University of Paris 1 Pantheon Sorbonne, Mimeo
  2. Rietumi gandarīti par Irānas kodolprogrammas ierobežošanu, Izraēla to dēvē par tumšas ēras sākumu lsm.lv
  3. LETA 12. janvāris 2006.
  4. LETA 13. janvāris 2006.
  5. LETA 5. augusts 2005.
  6. BNS 5. februāris 2002.
  7. BNS 13. decembris 2002.
  8. BNS 11. februāris 2003.
  9. BNS 2. jūnijs 2003.
  10. LETA 22. jūlijs 2003.
  11. www.DELFI.lv 14. marts 2005.
  12. BNS 7. oktobris 2003.
  13. BNS 21. jūnijs 2003.
  14. BNS 10. novembris 2003.
  15. LETA 10. decembris 2003.
  16. LETA 15. februāris 2004.
  17. BNS 19. februāris 2004.
  18. LETA 14. marts 2004.
  19. LETA 7. aprīlis 2004.
  20. BNS 11. jūnijs 2004.
  21. www.DELFI.lv 23. augusts 2004.
  22. LETA 19. septembris 2004.
  23. LETA 16. novembris 2004.
  24. www.DELFI.lv 22. novembris 2004.
  25. LETA 18. februāris 2005.
  26. www.DELFI.lv 31. marts 2005.
  27. LETA 1. augusts 2005.
  28. LETA 8. augusts 2005.
  29. LETA 11. augusts 2005.
  30. LETA 24. augusts 2005.
  31. LETA 5. novembris, 2005.
  32. LETA 11. novembris, 2005.
  33. LETA 20. novembris, 2005.
  34. LETA 9. janvāris, 2006.
  35. LETA 10. janvāris, 2006.
  36. LETA 16. janvāris 2006.
  37. LETA 19. janvāris 2006.
  38. LETA 3. februāris, 2006.
  39. LETA 3. marts, 2006.
  40. www.DELFI.lv 9. marts 2006
  41. www.DELFI.lv 12. marts 2006.
  42. Irāna joprojām cer uz vienošanos kodoldegvielas apmaiņas jautājumā. LETA. 07.04.2010.
  43. Rietumi gandarīti par Irānas kodolprogrammas ierobežošanu, Izraēla to dēvē par tumšas ēras sākumulsm.lv