Ints Čače
Ints Čače (dzimis 1895. gada 5. maijā Zlēku pagastā, miris 1986. gadā) bija skolotājs un viens no pirmajiem esperanto valodas popularizētājiem Latvijā.
| ||||||||||||||
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis 1895. gada 5. maijā (pēc vecā stila - 23. aprīlī) Zlēku pagasta "Stepanos" zemnieku Andreja un Grietas Čaču ģimenē.[1] Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā devās bēgļu gaitās uz Krieviju, bija skolotājs Petrogradas neredzīgo institūtā un Petrogradas esperanto biedrības sekretārs.
1922. gadā atgriezās Latvijā un strādāja par skolotāju neredzīgajiem. 1922. gadā izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata latviešu valodā. No 1923. gada darbojās Rīgas esperanto biedrībā un bija šīs biedrības priekšsēdētājs.
Miris 1986. gada 19. martā Jūrmalā.[2]
Darbi labot šo sadaļu
- Esperanto: gramatiko kaj krestomatio. Rīgā: Eldono de l'aŭtoro, 1926.
- Jānis Rainis; Ints Čače; Tālivalds Indra. Amo estas pli forta ol morto, tragedio de "Turaidas maija" en kvin aktoj. Riga: Latva esperanto-societo, 1933.