Inovāciju demokratizācija

Inovāciju demokratizācija (angļu: Democratizing Innovation) ir 2005. gadā izdotā Masačūsetsas tehnoloģijas institūta inovāciju vadības profesora Ērika fon Hipela (Eric von Hippel) grāmata. Autors apskata tēmas, kas attiecās uz inovāciju radīšanu un iesaistītajiem elementiem: lietotājiem un ražotājiem.

Ar Inovāciju demokratizāciju jāsaprot mūsdienu inovāciju radīšanas veidu. Inovāciju radītāji lielākoties ir paši lietotāji, nevis ražotāji. Novatori ir lietotāji, kas pirmie atpazīst nebijušas vajadzības, kas ir būtiski atšķirīgas vajadzības no sabiedrības vairākuma. Viņu vajadzības ar laiku kļūst par vairākuma vajadzībām. Lietotāji labāk izprot nepieciešamos uzlabojumumus vai jaunas alternatīvas. Tie biežāk rada pilnīgi jaunas inovācijas. Ražotāji bieži vien nav informēti par dažādām precēm un inventāriem, kas nepieciešami lietotājiem. Ražotāji biežāk veic uzlabojumus jau esošiem izgudrojumiem, nevis rada kaut ko pilnīgi jaunu.

Lietotāji rada inovācijas, kas pašiem ir nepieciešamas, bet viņiem nav finansiāls pamats, lai inovāciju ieviestu tirgū. Labākais variants ir ražotāju un lietotāju novatoru apvienošanās. Lietotājs varēs radīt jaunas inovācijas, bet ražotājs spēs tām nodrošināt vietu tirgū.

Hipels grāmatā "Inovāciju demokratizācija" runā arī par aprīkojumu patērētāju inovācijām. Tas ir integrēts produkta pielietojuma komplekts to dizainam, prototipam un ietver testējamā projekta iecerēto pielietojumu no patērētāja puses. Aprīkojuma mērķis ir ļaut nespecializētam lietotājam pielietot dažāda veida produktus, tā, lai tie apmierina to vajadzības. Aprīkojums ir specifisks un atkarīgs no produkta veida. Pieņemsim, ka uzņēmums izmanto iespēju ļaujot patērētājiem izveidot pašiem savu aprīkojumu kādam no produktiem. Patērētājs pats var izveidot, piemēram, dizainu, prototipu, radīt funkcijas produktam savā vidē, īsāk sakot, viņi uzlabo produktu, kamēr tas viņus apmierina. Piemēram, Westwood Studios nodrošina savus patērētājus ar aprīkojumu, kas ļauj tiem konstruēt svarīgus elementus viņu pašu video spēlēs.

Kā pierāda empīriski pētījumi (Tyre un von Hippel 1997.; Kristensen 1992.), vietnes internetā, kuras tiek uzlabotas no lietotāja puses, ļauj radīt lietotājiem patīkamu lapas saturu un dizainu. To panāk veidojot testa versijas un ļaujot tās izmēģināt un vērtēt patērētājam. Tā to var atkārtot vairākas reizes, kamēr ir atrasts risinājums.

Šāda veida atkārtojumi ir radīti, lai „labāk apmierinātu vajadzīgā lietotāja prasības un nodrošinātu informāciju un funkcijas, kas ir daudz pilnīgākas, akurātākas un nozīmīgākas.” (Connel, Shafter 1989). Šajā pieejā gan uzņēmums, gan patērētājs ir interaktīvā procesā, kas ļauj konstatēt un risināt problēmas, kas skar abus.

Inovāciju kopienas

Lietotāju radītas inovācijas bieži vien ir plaši izplatītas, nevis koncentrētas dažu lietotāju lokā. Lietotāji iesaistās dažādās sadarbības formās, veidojot tīklus un kopienas, kas sniedz nepieciešamo struktūru inovāciju izplatībai. Inovāciju kopienas paaugstina lietotāju un ražotāju inovāciju difūzijas ātrumu un efektivitāti.

Ēriks fon Hipels savā darbā "Inovāciju demokratizācija" par inovāciju kopienās raksta, ka lietotāji jeb novatori lielākoties labprāt dalās ar sev pieejamo informāciju. Taču, tā kā katram no viņiem var būt tikai daļa no nepieciešamās informācijas, inovāciju kopienas spēj piedāvāt kolektīvu un ērtu informācijas apmaiņu. Hipels inovāciju kopienas definē kā nozīmju krustpunktu/mezglu/bumbuli, kas sastāv no indivīdiem vai uzņēmumiem, kas savstarpēji ir saistīti ar informācijas plūsmām, ietverot face-to-face, elektronisko un cita veida komunikāciju.Inovāciju kopienas nereti ir specializētas, strādājot kā kolekcionēšanas punkti un informācijas glabātuves, kas saistītas ar šaurām inovācijas kategorijām. Tās spēj piedāvāt arī citas dalībniekiem nepieciešamas funkcijas, piemēram, tērzētavas, e-pastu saraksti, ar kuru palīdzību apmainīties ar informāciju. Lietas, kas lietotājiem palīdz attīstīt un integrēt viņu darbu var tik piedāvātas kopienu dalībniekiem, taču tās var tikt arī šo dalībnieku radītas.