Sipaju sacelšanās

Sipaju sacelšanās jeb 1857. gada indiešu sacelšanās, arī Pirmais neatkarības karš, bija ilgstoša un plaša sacelšanās pret Britu Austrumindijas kompāniju, kuru 1857. gada maijā mūsdienu Indijas ziemeļos, Gangas upes ielejā, aizsāka indiešu algotņi sipaji, bet vēlāk izvērsās arī pārējo iedzīvotāju vidū. Nemieri ilga līdz 1858. gada novembrim. Pēc dumpja apspiešanas tika izveidota Britu Indija.

Sipaju sacelšanās 1857. gadā
1912. gadā izveidota karte, kurā atzīmētas sacelšanās vietas
Datums 1857. gada 10. maijs – 1858. gada 1. novembris Vieta Indostānas ziemeļi Iznākums britu uzvara sacelšanās apspiešana formāla Mogulu impērijas likvidēšana Britu Austrumindijas kompānijas valdīšanas laika beigas Indijā vara pārgāja Lielbritānijas kronim Teritoriālās izmaiņas no bijušās Britu Austrumindijas kompānijas teritorijām tika izveidota Britu Indija (dažas zemes atgrieza pamatiedzīvotājiem, citas zemes konfiscēja britu kronim)
Karotāji
sipaju dumpinieki Mogulu impērija Auda Džagdišpura Gvālijaras valsts Džhansi valdnieces Rani Lakšmibai spēki Nanas Sagibas spēki dažādas radžas	Britu Austrumindijas kompānija Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste Nepālas Karaliste 5 vasaļvalstis: Kapurthala Nabha Patiala Rampura Džodhpura
Komandieri un līderi
Bahadurs Šahs Zafars Nahars Singhs Bahts Hans † Nana Sagibs un citi	Čārlzs Kannings Džordžs Ensons (miris 1857. gada maijā) Patriks Grants un citi
Zaudējumi
Nogalināti 6000 no 40 000 eiropiešiem. Līdz 800 000 indiešu un, iespējams, vēl vairāk gan sacelšanās laikā, gan pēc tam sekojošā badā un slimību epidēmijā laikā.

Sipaju sacelšanās sakās 1857. gada 10. maijā, kad Merathā pret britiem dumpi uzsāka trīs sipaju pulki, kas pēc tam devās uz 64 km attālo Deli, kur guva vietējo sipaju un pilsētnieku atbalstu. Sacelšanās laikā dumpinieku armijas bija koncentrētas Laknavā un Kānpurā. Tā paša gada maijā briti uzsāka pretdarbību un atguva Deli, par jauno dumpinieku centru kļuva Auda. 1858. gada 19. martā krita Laknava. Tā paša gada 1. novembrī, kas tiek uzskatīts par sacelšanās beigām, Lielbritānijas karaliene Viktorija izdeva manifestu, kas vietējiem valdniekiem solīja amnestiju, kā rezultātā viņi novērsās no turpmākās piedalīšanās dumpī. Pēc tam vēl bija dažviet nelielas sacelšanās, bet britu vara tās apspieda.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sipaju sacelšanās.
• «Indian Mutiny | History, Causes, Summary, & Facts» (angļu). Encyclopedia Britannica.
• «Индийское народное восстание» (krievu). Большая российская энциклопедия. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 27. oktobrī. Skatīts: 2020. gada 20. janvārī.