Indiāņu zemnīca

Indiāņu zemnīca ir kupolveida māja, kas pilnībā vai daļēji pārklāta ar zemi. Šāda veida zemnīcas bija plaši izplatītas Ziemeļamerikā no Lielo līdzenumu austrumiem līdz pirmskolumba kultūru maundiem tagadējos ASV austrumos.

Mandanu zemnīcu ciemats ap 1833. gadu Misūri baseina krastos tagadējā Ziemeļdakotā

Vēlāk šādās zemnīcās dzīvoja vietsēžu ciltis pauni, mandani, hīdatsi, arikari, kanzi, ponki, omahi un austrumu siu jeb lakoti.

Zemnīcas bija līdz 15 m platas. Katrā namā dzīvoja 20 — 30 cilvēku. Jumtu veidoja no koka spārēm, kuras noklāja ar kārkliem, zāli un velēnām. Jumta centrā bija ar klūgu rāmi pārsegts caurums, caur kuru plūda gaisma. Zemnīca tika uzskatīta par svētu, tāpēc tās būvēšanas laikā noturēja daudzas ceremonijas. Ap centrālo zemnīcas pavardu notika visa sabiedriskā dzīve un namsaimniecība. Nama dziļumā pie ieejas atradās svētnīca. Ieeja bija 3 līdz 3,5 m gara apjumta eja ar iekšējām durvīm no ādām.

Galerija

• 
  Zemnīcas iekšējais iekārtojums
• 
  Mielasts zemnīcā
• 
  Mandanu zemnīca 1908. gadā, pie ieejas laiva
• 
  Atjaunota zemnīca

Ārējās saites

• Hidatsa Mandan Arikara Earth Lodges^{[novecojusi saite]}

Literatūra

• Kurts Vilhelms Cerams. Pirmais amerikānis. Rīga. Zinātne. 1985.
• Deivids Mērdoks. Ziemeļamerikas indiāņi. Rīga. Zvaigzne ABC. 1997. ISBN 9984046206