Inženierģeoloģija

Inženierģeoloģija ir ģeoloģijas plāna zinātne, kas orientējas uz zemes saimniecisko apguvi, tajā skaitā būvju un ēku celtniecību un ekspluatāciju, kā arī šīs saimniecības ietekmi uz ģeoloģisko vidi[1].

Celtnieku kļūda Pizas torņa fundamenta aprēķinā

Bez celtniecības kvalitātes raksturojuma, inženierģeoloģija piedāvā pieņemamāko būves stabilitātes nodrošināšanas variantu, ko risina ar grunts mehānikas palīdzību.

Grunts mehānika ir viena no mehānikas sadaļām. Tās galvenā nozīme ir būvju horizontālajai un vertikālajai novirzei, skaitliskajiem stabilitātes un izturības lielumiem, kā arī dabīgam un mākslīgam slīpumam u.c. Grunts mehānikas uzdevumus risina, pielietojot matemātiskās metodes, kas demonstrē rezultātu skaitliskā daudzuma izteiksmē.

Grunts mehānikā aprēķiniem izmanto datus, kas iegūti ar inženierģeoloģijas paņēmieniem, šos datus sistematizē pēc aprēķina shēmām. Inženierģeoloģija šo uzdevumu risināšanā pēta to pašu objektu ievērojami detalizētāk[1].

Jo vairāk shematizē dabas apstākļus, jo neprecīzāks ir iegūtais celtnes pamatnes aprēķins. Lai aptvertu ģeoloģisko daudzveidību un arī pilnīgu celtnes pamatnes aprēķinu, nepieciešama ievērojami sarežģītāka aprēķinu metodika, kas tehniski ir apgrūtinoši. Savukārt aprēķinu metodikas sarežģīšana var novest pie inženierģeoloģijas un grunts mehānikas savstarpējās disharmonizācijas. Šāda situācija nav normāla, jo novēršas no būvju optimālas celtniecības un ekspluatācijas, pie tam viens un tas pats objekts atrodas uz dabas radīta veidojuma - gruntīm. Viens no disinhronizācijas iemesliem var būt speciālistu matemātiskā sagatavotība. Inženierģeologam, pēc iespējas precīzāk apzinoties aprēķina shēmu, iespējams jo labāk veikt: inženierģeoloģiskos izmeklējumus; pētnieciskos eksperimentus un izvēlēties aprēķina raksturlielumus.

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 R.E. Dashko, A.A. Kagin. Mehanika gruntov v inzhenerno - geologicheskoj praktike, M: Nedra - 1977.g. - 237 s.