Ilze Auzere
Ilze Auzere (iepriekšējā laulībā Ilze Jurkāne, dzimusi 1951. gada 12. novembrī Ņūdžersijā, ASV)[1] ir latviešu baņķiere un finansiste, TV raidījumu vadītāja, kulinārijas eksperte, pavārgrāmatas "Dzīves garša" autore.[2]
| ||||||||||||||||
Biogrāfija
labot šo sadaļuDzimusi 1951. gada 12. novembrī Ņūdžersijā, ASV. Viņa ir rakstnieka Jūlija Pētersona mazmeita.[3] 16 gadu vecumā uzsāka darba gaitas Volstrītā, strādājusi dažādās Amerikas bankās — bijusi Citibank viceprezidente, Bank of America bijusi gados jaunākā viceprezidente bankas vēsturē.[2]
1991. gadā pārcēlusies dzīvot uz vecāku dzimteni Latviju, strādājusi par Latvijas Bankas prezidenta padomnieci, bijusi arī Latvijas Investīciju bankas prezidente, bet 1993. gada 30. aprīlī iesniedza atlūgumu saistībā ar 400 miljonu dolāru aizdevumu Brocēnu cementa un šīfera kombinātam no Vācijas firmas Maschinen—Anlagen—Service, kura atdošanu garantēja Latvijas Investīciju banka.[4] Kredīta garantijas vekseļus, kurus parakstīja Jurkāne un Brocēnu kombināta direktors Juris Reisons, mēģināja ārvalstīs pārdot vēl pirms kredīts bija nonācis Latvijā.[5] Tobrīdējais finanšu ministra vietas izpildītājs Uldis Osis izteicās, ka, parakstot vekseļus, Jurkāne ir zaudējusi reputāciju un uzticību banku aprindās, savukārt Jurkāne norādīja, ka nav zinājusi, ka paraksta vekseļus, bet domājusi, ka tie ir dokumenti par tehnisko apkalpošanu, tāpēc par tiem bankas padomi nav informējusi.[6] Vēlāk Jurkāne ir bijusi Saules bankas viceprezidente, GE Money Bank viceprezidente un Baltijas karšu centra direktore. 1995. gadā ieviesa bankomātus un debetkartes Latvijā.[2]
Vada televīzijas raidījumus un ir viena no "Rimi" projekta "Gardēži" vēstnesēm, kura ietvaros vada filmas "Latvijas gardākie stāsti", vēstot par veiksmīgiem Latvijas pārtikas ražotājiem.[7]
Ir Operetes teātra un Rakstniecības un mūzikas muzeja patronese, darbojas dzejnieka Imanta Ziedoņa fondā "Viegli", Latvijas Nacionālās operas un Latvijas Nacionālā Simfoniskā orķestra atbalsta fondos.[7]
Līdz 2016. gadam bija precējusies ar politiķi Jāni Jurkānu. 2022. gadā nomainīja uzvārdu atpakaļ uz dzimto.[8]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Ilzes Jurkānes "Dzīves garša"». TVNET. 2011-11-16. Skatīts: 2018.gada 7.marts.[novecojusi saite]
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Izveidot sevi no jauna. Saruna ar Ilzi Jurkāni». Mājas Viesis. 2015-11-01. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-06-28. Skatīts: 2018. gada 7.marts.
- ↑ «No gaismas un mīlas. Izstāde par Pētersonu dzimtu LNB». www.diena.lv. Skatīts: 2019-03-23.
- ↑ Ķibilds, Mārtiņš (05.05.1993). "Demisionējusi Investīciju bankas prezidente". Diena (58): 1.
- ↑ Pāvils Dzelzkalējs. «Starptautiska afēra par 400 miljoniem $». Diena (87), 1993. gada 7. maijā.
- ↑ Smoļenska, Anita (1993. gada 8. maijā). "Firmai, kura solīja Brocēniem 400 miljonus USD, nav nedz šīs naudas, nedz telefona". Diena (88): 1.
- ↑ 7,0 7,1 Velde, Solvita. "Stipra ar trauslu sirdi". UNA (Nr.7/2017): 15. lpp.
- ↑ LA. Ilze Jurkāne nomainījusi uzvārdu: “Esmu jaunajā gadā atgriezusies pie savām saknēm”