Ikebana

Ikebana ir japāņu ziedu izkārtošanas māksla. Vārds ikebana ir veidojies no „ikeru”, kas nozīmē sakārtot, novietot, dzīvība, dzimšana un „hana”, kas nozīmē zieds. Iespējamie tulkojumi ir "dot dzīvību puķēm" vai "sakārtot puķes".

Ikebana ir kas vairāk kā vienkārša ziedu kompozīcijas izveidošana, tas ir disciplinēts mākslas veids, kurā daba un cilvēcīgums savijas kopā. Pretēji floristikai, kas sakārto puķes pēc to krāsām, ikebana uzsver citas augu daļas, kā stumbrus un lapas, tādā veidā pievēršot uzmanību līnijām un formām. Lai arī ikebana ir radoša izpausme, tai ir savi noteikumi. Mākslinieka mērķis katrā sakārtojumā ir parādīts caur krāsu kombinācijām, dabīgām formām, elegantām līnijām un parasti piedomātajai sakārtojuma jēgai. Vēl viens ikebanas aspekts ir minimālisms. Sakārtojumā var būt ļoti maz ziedu, kas ir izcelti ar stiebriem un lapām.

Ikebanas praktizētājiem ir ļoti svarīgs tās garīgais aspekts. Ikebanas laikā noteikti ir jāievēro klusums. Tas ir laiks, kas cilvēkiem jānovērtē dabas lietas, kuras tiem nav laika novērtēt ikdienas dzīvē. Tas ir arī brīdis, kad cilvēks sajūt tuvību ar dabu, kas palīdz atbrīvot prātu, ķermeni un dvēseli.

Japāņu ziedu sakārtošanas māksla cēlusies 6. gadsimtā, kad Japānā ienāca budisms. Puķu nolikšana pie altāra, lai godinātu Budu, bija daļa no lūgšanām. Ikebana cēlās no puķu dāvināšanas mirušo dvēselēm. Pirmie klasiskie ikebanas stili sākās 15. gs. vidū, pirmie skolnieki un skolotāji bija budistu priesteri un sekotāji. Ar laiku parādījās arī citas skolas, stili mainījās un ikebana kļuva par ierastu lietu Japānas sabiedrībā.

Ikenobo ir vecākā ikebanas skola, to 15. gs. ir dibinājis budistu mūks Ikenobo Senno. Tā atrodas Rokkakudo templī Kioto.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ikebana.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)