Igauņu alfabēts tiek lietots igauņu valodas rakstībā. Tā pamatā ir latīņu alfabēts ar vācu valodas ietekmi. No vācu valodas pārņemti burti ar divpunktu diakritisko zīmi (umlauts) — Ä, Ö, Ü, kuri apzīmē skaņas [æ], [ø] un [y]. Atšķirībā no vācu valodas, tie tiek pilnībā uzskatīti par atsevišķiem burtiem. Alfabētā tie atrodas beigās un atbilstoši vārdi ar šiem sākumburtiem alfabētiskā secībā atrodas saraksta beigās. Valodnieks Johanes Āviks ieteica Ü nomainīt ar Y pēc somu valodas parauga, taču izmaiņas nepieņēma, paturot vienotu diakritisko zīmju sistēmu. Atšķirīgāks ir burts ar diakritisko zīmi tildi — Õ, kas sastopams arī lībiešu, veru un votu valodā. Šo burtu alfabētam 19. gadsimtā pievienoja Oto Vilhelms Mazings. Tāpat kā latviešu valodā, igauņu rakstībā ir arī burti Š un Ž, kuri sastopami tikai svešvārdos. Gotu rakstības laikos V vietā tika lietots W.

Pilns igauņu valodas alfabēts sastāv no 32 burtiem:

A, B, C, D, E, F, G, H, I, J, K, L, M, N, O, P, Q, R, S, Š, Z, Ž, T, U, V, W, Õ, Ä, Ö, Ü, X, Y

Slīprakstā apzīmēti tā sauktie "svešie burti", kas apzīmē aizgūtas skaņas igauņu valodā. F, Š, Z un Ž sastopami tikai svešvārdos un personvārdos. C, Q, W, X un Y nav igauņu valodas vārdu rakstībā, taču tiek izmantoti, lai pierakstītu cittautu īpašvārdus.

Dažkārt igauņu valodas alfabēts tiek pierakstīts bez "svešajiem burtiem", tad tas sastāv no 23 burtiem.:

A, B, D, E, G, H, I, J, K, L, M, N, O, P, R, S, T, U, V, Õ, Ä, Ö, Ü
A [ɑː] B [b̥eː] C [tseː] D [d̥eː] E [eː] F [eff]
G [ɡ̊eː] H [hɑː] vai [hɑʃ] I [iː] J [jotʲː] K [kɑː] L [ell]
M [emm] N [enn] O [oː] P [peː] Q [kuː] R [err] vai [ærr]
S [ess] Š [ʃɑː] Z [zeː] vai [zetː] Ž [ʒeː] T [teː] U [uː]
V [veː] W [kɑksisve:] Õ [ɤː] Ä [æː] Ö [øː] Ü [yː]
X [iks] Y [igrek] vai [ypsilon]