Igauņu alfabēts
Igauņu alfabēts tiek lietots igauņu valodas rakstībā. Tā pamatā ir latīņu alfabēts ar vācu valodas ietekmi. No vācu valodas pārņemti burti ar divpunktu diakritisko zīmi (umlauts) — Ä, Ö, Ü, kuri apzīmē skaņas [æ], [ø] un [y]. Atšķirībā no vācu valodas, tie tiek pilnībā uzskatīti par atsevišķiem burtiem. Alfabētā tie atrodas beigās un atbilstoši vārdi ar šiem sākumburtiem alfabētiskā secībā atrodas saraksta beigās. Valodnieks Johanes Āviks ieteica Ü nomainīt ar Y pēc somu valodas parauga, taču izmaiņas nepieņēma, paturot vienotu diakritisko zīmju sistēmu. Atšķirīgāks ir burts ar diakritisko zīmi tildi — Õ, kas sastopams arī lībiešu, veru un votu valodā. Šo burtu alfabētam 19. gadsimtā pievienoja Oto Vilhelms Mazings. Tāpat kā latviešu valodā, igauņu rakstībā ir arī burti Š un Ž, kuri sastopami tikai svešvārdos. Gotu rakstības laikos V vietā tika lietots W.
Pilns igauņu valodas alfabēts sastāv no 32 burtiem:
Slīprakstā apzīmēti tā sauktie "svešie burti", kas apzīmē aizgūtas skaņas igauņu valodā. F, Š, Z un Ž sastopami tikai svešvārdos un personvārdos. C, Q, W, X un Y nav igauņu valodas vārdu rakstībā, taču tiek izmantoti, lai pierakstītu cittautu īpašvārdus.
Dažkārt igauņu valodas alfabēts tiek pierakstīts bez "svešajiem burtiem", tad tas sastāv no 23 burtiem.:
Burtu izruna
labot šo sadaļuA | [ɑː] | B | [b̥eː] | C | [tseː] | D | [d̥eː] | E | [eː] | F | [eff] |
G | [ɡ̊eː] | H | [hɑː] vai [hɑʃ] | I | [iː] | J | [jotʲː] | K | [kɑː] | L | [ell] |
M | [emm] | N | [enn] | O | [oː] | P | [peː] | Q | [kuː] | R | [err] vai [ærr] |
S | [ess] | Š | [ʃɑː] | Z | [zeː] vai [zetː] | Ž | [ʒeː] | T | [teː] | U | [uː] |
V | [veː] | W | [kɑksisve:] | Õ | [ɤː] | Ä | [æː] | Ö | [øː] | Ü | [yː] |
X | [iks] | Y | [igrek] vai [ypsilon] |
Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |