Ieva Jurjāne (dzimusi 1972. gada 8. maijā) ir latviešu scenogrāfe.

Ieva Jurjāne
Dzimusi 1972. gada 8. maijā (52 gadi)
Nodarbošanās scenogrāfe
Dzīvesbiedrs Viesturs Kairišs

Beigusi Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu. 1996. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļas maģistrantūru.

Veidojusi scenogrāfiju un kostīmus vairākiem Latvijas Nacionālās operas iestudējumiem. Sadarbojusies arī ar United Intimacy, Latvijas Nacionālo teātri un Jauno Rīgas teātri. Strādājusi arī pie vairākām filmām, tai skaitā "Tumšie brieži", "Pa ceļam aizejot" un "Laiks eņģeļiem".

Saņēmusi Latvijas Gāzes Gada balvu, Lielo Kristapu, Latvijas Lielo Mūzikas balvu un Spēlmaņu nakts balvas.[1]

Saņēmusi A/S Latvijas Gāze Gada balvu par LNO gada labāko izrādi "Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta" (2006). Lielā Kristapa balvu saņēmusi kā labākā animācijas filmu māksliniece par filmu "Doktora D. sala" (2005), kā labākā māksliniece un labākā kostīmu māksliniece par filmu "Melānijas hronika", kā labākā māksliniece par filmām "Pilsēta pie upes" (2020) un "Janvāris" (2022). Spēlmaņu nakts balvu saņēmusi par labāko scenogrāfiju izrādei "Čūska" (2000), kā arī par kopdarbu ar Viesturu Kairišu izrādē “Smiļģis” Dailes teātrī (2021). Ieguvusi arī Latvijas Lielo Mūzikas balvu par scenogrāfiju P. Čaikovska operai "Jevgeņijs Oņegins" (2000). Saņēmusi Kultūras ministrijas stipendiju divu mēnešu radošajam darbam Parīzes starptautiskā mākslas centra darbnīcā (1997) un Jaunrades Fonda stipendiju (1995/1996). Piedalījusies daudzās grupu izstādēs, kā arī personālizstādēs Rīgā (Rīgas Galerijā, Dāņu Kultūras Institūtā, galerijā "Daugava", galerijā "Istaba" un izstāžu zāles Arsenāls Radošajā telpā), Helsinkos un Holandē.

Ieva Jurjāne ir viena no Jaunā Teātra Institūta dibinātājām, Latvijas Mākslinieku Savienības biedre un Jauno Mākslinieku apvienības biedre.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Ieva Jurjāne». Latvijas Nacionālā opera un balets.

Ārējās saites labot šo sadaļu