Iežmaugtais pameldrs
Iežmaugtais pameldrs (latīņu: Eleocharis mamillata) ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga, kuras ietvaros nodala zemākus taksonus. Savvaļā tā ir sastopama Eirāzijā. Latvijā retumis gandrīz visā teritorijā, tomēr pārsvarā Austrumlatvijā, pārpurvotās ezeru piekrastēs un seklūdeņos, purvu apmalēs un grāvjos.
| Iežmaugtais pameldrs Eleocharis mamillata (H.Lindb.) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Grīšļu dzimta (Cyperaceae) |
| Ģints | Pameldri (Eleocharis) |
| Suga | Iežmaugtais pameldrs (Eleocharis mamillata) |
 Iežmaugtais pameldrs Vikikrātuvē | |
Daži autori iežmaugto pameldru aplūko kā purva pameldra (Eleocharis palustris) pasugu.[1]
Apraksts labot šo sadaļu
Iežmaugtais pameldrs ir daudzgadīgs, 15—50 cm garš lakstaugs. Augam ir apaļš stublājs un ložņājošs saknenis. Stublājs ir diezgan resns un drukns, bez lapām; ir tikai lapu makstis pie pamata. Vārpiņa stublāja galā ir iegareni olveidīga, tā ir 0,8—1,5 cm gara, no stublāja nodalīta ar acīm redzamu iežmaugu. Vārpiņā visbiežāk ir 15—20 ziedi. Apakšējā vārpiņas plēksne apņem apmēram pusi no vārpiņas pamata. Zieda plēksne ir olveidīga, tumšbrūna, ar zaļganu svītru vidū. Apziedņa matiņi skaitā ir 5—6 (dažreiz līdz 8), tie ir garāki nekā auglis. Irbuļa palieka plati koniska, platāka nekā gara. Auglis ir dzeltenbrūns riekstiņš. Zied jūnija beigās un jūlijā.[1]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «iežmaugtais pameldrs - Eleocharis mamillata H.Lindb. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-05-16.