IM-1

IM-1 jeb Intuitive Machines 1, saukts arī par Odysseus, bija ASV uzņēmuma Intuitive Machines Nova-C sērijas Mēness nolaižamais aparāts, kas uz Mēness virsmas nogādāja kravas (6 iekārtas pēc Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) pasūtījuma Commercial Lunar Payload Services programmā un 6 komerckravas). Kosmiskais aparāts tika palaists 2024. gada 15. februārī. Nolaišanās Mēness dienvidu pola apgabalā notika 22. februārī. Tas apgāzās, bet turpināja darboties, tomēr pilnībā nevarēja veikt visus plānotos uzdevumus. 29. februārī tika saņemts pēdējais signāls no Odysseus.

IM-1
KA veids	Mēness nolaižamais aparāts
Operators	Intuitive Machines, ASV
Izgatavotāji	Intuitive Machines, ASV
Bāzes platforma	Nova-C
Starts	15.02.2024. 06:05 UTC
Starta vieta	Kenedija Kosmosa centrs LC-39A ASV
Nesējraķete	Falcon 9 Block 5, ASV
Aktivitātes beigas	29.02.2024.
Darbības ilgums	14 dienas
NSSDC ID	2024-030A
SCN	58963
Tīmekļa vietne	https://intuitivemachines.com/im-1
Enerģija	saules baterijas,
Orbītas elementi
Centr. ķermenis	Mēness
Programma Nova-C
Iepriekšējais Nākamais IM-2

Derīgā krava

IM-1 uz Mēness virsmu var nogādāt 130 kg kravas. NASA uz nolaižamā aparāta izvietoja sešas ierīces, kuru kopējā masa ir 39 kg, un par to samaksājot 118 miljonus ASV dolāru:

• LN-1 (Lunar Node 1) — S joslas radiobāka, ar kuru tiks pārbaudīta navigācijas procedūra nolaišanai uz Mēness; to izgatavoja Māršala Kosmosa lidojumu centrs;
• NDL (Navigation Doppler Lidar) — uz lidara balstīts augstas precizitātes attāluma un ātruma sensors nolaišanai uz Mēness virsmas; to izgatavoja Lenglija pētījumu centrs;
• SCALPSS (Stereo Camera for Lunar Plume-Surface Studies) — četras nelielas kameras, kas ieraksta video un fotoattēlus par krāteri, ko uz Mēness virsmas izveidojis nolaižamā aparāta dzinējs; katras kameras attēla izšķirtspēja ir 3,2 megapikseļi, un tās kopā novēro aptuveni 13 m² lielu platību zem nolaižamā moduļa; to izgatavoja Lenglija pētījumu centrs;
• LRA (Laser Retroreflector Array) — astoņi atstarotāji, kas izvietoti uz sfēriska segmenta, kurus var izmantot, lai noteiktu precīzu nolaižamā aparāta atrašanās vietu no Mēness orbītas; LRA diametrs ir 5,1 cm, un tā masa ir 20 g; to izgatavoja Godarda Kosmosa lidojumu centrs;
• ROLSES (Radio Observations for the Near Side Lunar Surface) — radioastronomiskā mērierīce radio viļņu analīzei frekvenču diapazonā no 10 kHz līdz 30 MHz, ko jo īpaši izstaro Saule, Zeme un Mēness putekļi; ROLSES ir paredzēts, lai iegūtu jaunas atziņas par ierīču un cilvēku radiācijas iedarbību uz Mēness virsmas, jo īpaši nākotnes Mēness radioteleskopiem; tas uztver radioviļņus ar četrām antenām, no kurām katra ir izstiepta 2,5 metru garumā uz četrām nolaišanās moduļa pusēm; to izgatavoja Godarda Kosmosa lidojumu centrs;
• RFMG (Radio Frequency Mass Gauge statement) — mērierīce, kas, izmantojot radioviļņus, nosaka precīzu atlikušās degvielas daudzumu; to izgatavoja Glenna pētījumu centrs.

Sešas kravas uzstādīja komerciāli pasūtītāji:

• EagleCam — kamera 1,5U CubeSat formā, kas nolaišanās laikā 30 metru augstumā tiktu izmesta sāniski un bija paredzēta, lai fotografētu IM-1 nosēšanos; to izgatavoja Embry-Riddle Aeronautical University studenti;
• ILO-X — Starptautiskās Mēness observatoriju asociācijas mazais teleskops; tas ir priekšgājējs plānotajam lielākajam teleskopam, ko paredzēts novietot netālu no IM-1 nolaišanās vietas Malapertas krāterī;
• mākslinieka Džefa Kūnsa sērijas "Mēness fāzes" kubveida skulptūra; tajā ir 125 nerūsošā tērauda lodes, no kurām katra attēlo Mēnesi citā fāzē;
• Lunaprise — uzņēmuma Galactic Legacy Labs laika kapsula ar mikrofilmā ierakstītiem vēstījumiem; tajā ir arī Arch Missions Foundation datu arhīvs, tostarp Vikipēdijas angļu valodā saturs;
• "Mēness datu centra" prototips, ko izveidoja jaunuzņēmums Lonestar; tas ir paredzēts, lai izmēģinātu dokumentu datu dublēšanu uz Mēness;
• Omni-Heat Infinity — uzņēmuma Columbia Sportswear izstrādātā siltumizolācijas materiāla uz zelta folijas bāzes paraugs; tas faktiski tiek izmantots kosmiskā moduļa siltumizolācijai.

Lidojuma gaita

IM-1 tika palaists 2024. gada 15. februārī 06:05 UTC ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 no Kenedija Kosmosa centra starta laukuma LC-39A.

21. februārī Odysseus veica 408 sekunžu ilgu manevru, ieejot 92 km augstā apļveida Mēness orbītā. Pēdējā mirklī pirms nolaišanās operācijas IM-1 augstuma monitoringa sistēmai tika uzstādīts programmatūras ielāps. 22. februārī 23:11 UTC sākās nolaišanās, un 23:23 UTC IM-1 nosēdās uz Mēness virsmas. Nosēšanās mērķis bija Malapert-A krāteris, aptuveni 300 km attālumā no Mēness dienvidu pola.

23. februārī Intuitive Machines paziņoja, ka Odysseus nolaišanās laikā apgāzās, jo viena no tā kājām piezemējās uz klints, izraisot kritisku sasvēršanos, lai gan ar funkcionāli orientētiem saules paneļiem un instrumentiem.

26. februārī Intuitive Machines publiskoja pirmos attēlus no Mēness virsmas, ko uzņēma nolaižamais aparāts. 26. februārī, pamatojoties uz Zemes un Mēness pozicionēšanu, IM komanda ziņoja, ka lidojuma kontrolieri turpinās sazināties ar Odysseus līdz 27. februāra rītam. 28. februārī IM-1 joprojām saņēma enerģiju, un visas sešas NASA derīgās kravas sniedza datus. 28. februārī Intuitive Machines preses konferencē paziņoja, ka nolaižamajam aparātam ir atlikušas pēdējās darbības stundas, jo Saule vairs neapspīd vienu apgaismoto saules bateriju paneli. Uzņēmums neizslēdza iespēju, ka pēc divu nedēļu ilgās Mēness nakts Odysseus varētu atkal atjaunot darbību. Vadītāji teica, ka viņi mēģinās sazināties ar IM-1 divu līdz trīs nedēļu laikā. 29. februārī Odysseus pilnībā zaudēja enerģiju un atslēdzās līdz ar Mēness nakts sākumu.

Apmēram mēnesi pēc tam, kad Odysseus nosēdās uz Mēness, Intuitive Machines ziņoja, ka pēc Mēness nakts nav izdevies atjaunot sakarus ar kosmisko aparātu, tādējādi IM-1 misija tika izbeigta.

EagleCam

Tieši pirms IM-1 nosēšanās aptuveni 30 m augstumā virs Mēness virsmas vajadzēja izmest CubeSat formas kameru EagleCam. Sarežģījumu dēļ, kas radās saistībā ar programmatūras labojumu, kas pārkonfigurēja nolaižamā aparāta sensorus, tika nolemts, ka EagleCam netiks izmesta nolaišanās fāzē, bet vēlāk. 28. februārī tā tika izmesta, bet tā nosūtīja visu veidu datus, izņemot attēlus pēc IM-1 nolaišanās, kas bija tās misijas galvenais mērķis. Lai pārsūtītu attēlus uz Zemi, EagleCam izmantoja Wi-Fi savienojumu ar Odysseus.

Ārējās saites

• IM-1 MISSION Intuitive Machines (japāniski)
• EagleCam Embry‑Riddle Aeronautical University (angliski)
• Nova-C IM-1 (CLPS 2, TO2-IM, Odysseus) Gunter Dirk Krebs (angliski)