Holteji
uzvārds (von Holtei)
Holteji (vācu: von Holtei) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Livonijā 16. gadsimtā.
Vēsture
labot šo sadaļuDzimtas Kurzemes atzara vēsture izsekojama līdz Hugo no Holtejas (de Holtoye), kurš 1548. gadā no Vestfālenes pārcēlās uz Livoniju. 1841. gadā dzimtu ierakstīja Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1853. un 1862. gadā Krievijas impērijas Senāts atzina dzimtas tiesības uz mantojamu baronu titulu.[1]
Dzimtai piederējušās muižas Latvijā
labot šo sadaļu- Pūņu muiža (Puhnen, Puhnieschen),
- Asares muiža (Assern),
- Vidusmuiža (Mittelhof),
- Plepju muiža (Pleppenhof),
- Vecsātu muiža (Alt-Sahten),
- Biržu muiža (Birsen, atsavināta 1920. gadā).
Dzimtas pārstāvji
labot šo sadaļu- Kārlis Frīdrihs Aleksandrs fon Holtejs (Carl Friedrich Alexander von Holtei, 1756-1809), Prūsijas ģenerālmajors
- Kārlis fon Holtejs (Karl Eduard von Holtei, 1798-1880), dzejnieks, rakstnieks, Rīgas Pilsētas teātra direktors (1837-1839)
- Jūlija fon Holteja (1809–1838), Rīgas Pilsētas teātra aktrise