Holocēna nogulumi
Šis raksts neatbilst pieņemtajiem noformēšanas kritērijiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Holocēns ir jaunākā kvartāra perioda epoha, kas aptver pēdējos 11 700 gadus. Daudzviet holocēna laika posmā ir veidojušies organogēnie nogulumi, piemēram, purva fosfāti, kūdra, daļēji okers, sapropelis, koraļļu rifi, saldūdens kaļķi, diatomīti. Šo organogēno nogulumu veidošanās laikā uzkrājušās dzīvnieku un augu atliekas spēj saglabāties vairākus gadu tūkstošus, tādējādi no šiem nogulumiem ir iespējams iegūt informāciju par nogulumu izmaiņām un to uzkrāšanās apstākļiem. Šīs liecības vislabāk saglabājas kūdrā un sapropelī. Tādējādi, purvu un bieži vien zem tiem esošo ezeru nogulumu izpētes rezultāti ļauj noteikt nogulumu uzkrāšanās vides izmaiņas holocēnā. Tā kā jaunākie nogulumi uzkrājas uz vecākajiem, veidojot secību, no tiem var uzzināt ģeoloģisko notikumu secību.[1]
Holocēna nogulumieži
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ Ilze Ozola. «HOLOCĒNA ORGANOGĒNO NOGULUMU PĒTĪJUMI».[novecojusi saite]
 | Šis ar ģeoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |