Vikipēdija

Hipertensīvā encefalopātija

Hipertensīvā encefalopātija (HE) ir vispārēja smadzeņu disfunkcija augsta asinsspiediena dēļ.[2] Simptomi var būt galvassāpes, vemšana, līdzsvara traucējumi un apjukums.[1] Sākums parasti ir pēkšņs.[1] Sarežģījumi var būt krampji, mugurējās atgriezeniskās encefalopātijas sindroms un asiņošana acs aizmugurē.[1][2]

Hipertensīvā encefalopātija
Specialitāte Neatliekamā medicīna, Kardioloģija, Neiroloģija
Simptomi Galvassāpes, vemšana, līdzsvara traucējumi, apjukums
Parasti sākās Pēkšņi
Cēloņi Nieru mazspēja, ātra asinsspiediena zāļu pārtraukšana, feohromocitoma, monoamīnoksidāzes inhibitora lietošana kopā ar tiramīnu saturošu pārtiku, eklampsija
Diagnostikas metode Asinsspiediens > 200/130 mmHg un encefalopatija[1]
Diferenciāldiagnoze Urēmiskā encefalopātija, insults (išēmisks vai hemorāģisks (asiņošana)), hidrocefālija, kokaīna toksicitāte
Medikamenti Labetalols, nātrija nitroprusīds

Hipertensīvās encefalopātijas gadījumā asinsspiediens parasti ir lielāks par 200/130 mmHg.[1] Reizēm tas var rasties pie zemāka asinsspiediena kā 160/100 mmHg.[3] Tas var rasties nieru mazspējas gadījumā, tiem, kuri ātri pārtrauc asinsspiediena medikamentus, feohromocitomas gadījumā un cilvēkiem, kuri lieto monoamīnoksidāzes inhibitoru (MAOI), kuri ēd pārtiku ar tiramīnu.[4] Ja tas notiek grūtniecības laikā, to sauc par eklampsiju.[4] Diagnozei ir nepieciešams izslēgt citus iespējamos cēloņus.[1]

Šo stāvokli parasti ārstē ar medikamentiem, lai salīdzinoši ātri pazeminātu asinsspiedienu.[4][2] To var izdarīt ar labetalolu vai nātrija nitroprusīdu, ko ievada vēnā injekcijas veidā.[4] Grūtniecēm var lietot magnija sulfātu.[4] Citas ārstēšanas metodes var ietvert pretkrampju zāles.[4]

Hipertensīvā encefalopātija ir retāk sastopama.[4] Tiek uzskatīts, ka tas notiek biežāk tiem, kuriem nav vieglas piekļuves veselības aprūpei.[4] Pirmo reizi šo terminu izmantoja Oppenheimers un Fišbergs 1928. gadā.[5][6] To klasificē kā neatliekamu hipertensijas veidu.[3]

Pazīmes un simptomi

labot šo sadaļu

Ar hipertensīvu encefalopātiju visbiežāk saskaras jaunieši un pusmūža cilvēki, kuriem ir hipertensija.[7][8][9] Kopumā stāvoklis ir reti sastopams pat cilvēkiem ar hipertensiju. Pētījumi liecina, ka no 0,5 līdz 15% cilvēku ar ļaundabīgu hipertensiju attīstās hipertensīva encefalopātija.[10][11][12][13] Attīstoties hipertensijas noteikšanas un ārstēšanas metodēm, hipertensīvā encefalopātija kļūst arvien retāka. 

ipertensīvās encefalopātijas simptomi parasti sākas 12–48 stundas pēc pēkšņa un ilgstoša asinsspiediena paaugstināšanās. Pirmā šo simptomu izpausme ir stipras galvassāpes. Galvassāpes rodas vairāk nekā 75% pacientu.[10] Pacients kļūst nemierīgs. Apziņas izmaiņas var sekot vairākas stundas vēlāk, kas ietver sprieduma un atmiņas traucējumus, apjukumu, miegainību un stuporu. Ja stāvoklis netiek ārstēts, šie neiroloģiskie simptomi var pasliktināties un galu galā pārvērsties komā. Citi simptomi var būt paaugstināta uzbudināmība, vemšana, diplopija, krampji, raustīšanās un ekstremitāšu mioklonuss. Redzes izmaiņas (redzes miglošanās, hemivizuāla lauka defekti, krāsu aklums, kortikālais aklums) ir izplatītas. Tās rodas 4 no 11 gadījumiem (Jellinek et al. 1964). Var rasties arī hemiparēze, intracerebrāla asiņošana, afāzija, bet tie ir retāk sastopami. 

Patoģenēze

labot šo sadaļu

Hipertensīvo encefalopātiju izraisa asinsspiediena paaugstināšanās. Asinsspiediena paaugstināšanos var izraisīt vairāki apstākļi: akūts nefrīts, eklampsija, hroniskas esenciālās hipertensīvās krīzes, pēkšņa antihipertensīvās terapijas pārtraukšana. Tāpat hipertensīva encefalopātija var rasties feohromocitomas, Kušinga sindroma, nieru artēriju trombozes gadījumā. 

Smadzeņu asinsrites traucējumi, kas ir hipertensīvās encefalopātijas pamatā, joprojām ir pretrunīgi. Parasti smadzeņu asins plūsmu uztur autoregulācijas mehānisms, kas paplašina arteriolus, reaģējot uz asinsspiediena pazemināšanos, un sašaurina arteriolus, reaģējot uz asinsspiediena paaugstināšanos. Šī autoregulācija pasliktinās, kad hipertensija kļūst pārmērīga. Saskaņā ar pārmērīgas regulēšanas konceptu, smadzeņu asinsvadi spazmojas, reaģējot uz akūtu hipertensiju, kas izraisa smadzeņu išēmiju un citotoksisku tūsku.[14][15] Saskaņā ar autoregulācijas izrāvienu koncepciju, smadzeņu arterioli ir spiesti paplašināties, izraisot vazogēnu tūsku.[12]

Smadzeņu tūska var būt vispārēja vai fokāla. Smadzeņu kambari/vēderiņi ir saspiesti, garozas cirtas saplacinātas. 

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 Lee Goldman, Andrew I. Schafer. Goldman's Cecil Medicine E-Book. Elsevier Health Sciences, 2011. 2326. lpp. ISBN 978-1437736083.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 "Hypertension and hypertensive encephalopathy". Handbook of Clinical Neurology 119: 161–7. 2014. doi:10.1016/B978-0-7020-4086-3.00012-6. ISBN 9780702040863. PMID 24365295.
  3. ↑ 3,0 3,1 Peter Cameron, George Jelinek, Anne-Maree Kelly, Anthony F. T. Brown, Mark Little. Textbook of Adult Emergency Medicine E-Book. Elsevier Health Sciences, 2014. 274. lpp. ISBN 9780702054389.
  4. ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 4,6 4,7 D. Joanne Lynn, Herbert B. Newton, Alexander Rae-Grant. The 5-minute Neurology Consult. Lippincott Williams & Wilkins, 2004. 174. lpp. ISBN 9780683307238.
  5. ↑ Richard J. Johnson, John Feehally, Jurgen Floege. Comprehensive Clinical Nephrology E-Book. Elsevier Health Sciences, 2014. 439. lpp. ISBN 9780323242875.
  6. ↑ Oppenheimer, B. S. (December 1979). "Hypertensive encephalopathy". Archives of Internal Medicine 2 (6202): 1387–8. doi:10.1001/archinte.1928.00130140126010. PMC 1597139. PMID 519473.
  7. ↑ "Hypertensive encephalopathy". Neurologic Clinics 1 (1): 3–16. 1983. doi:10.1016/s0733-8619(18)31167-8. PMID 6687306.
  8. ↑ "Malignant hypertension and hypertensive encephalopathy". The American Journal of Medicine 14 (2): 175–183. 1953. doi:10.1016/0002-9343(53)90017-5. PMID 13016599.
  9. ↑ "Hypertensive encephalopathy: a clinicopathologic study of 20 cases". Neurology 28 (9 Pt 1): 928–39. September 1978. doi:10.1212/wnl.28.9.928. PMID 567764.
  10. ↑ 10,0 10,1 "Neurological manifestations of malignant hypertension". BMJ 2 (5005): 1319–26. December 1956. doi:10.1136/bmj.2.5005.1319. PMC 2036170. PMID 13374330.
  11. ↑ Hauser, Robert A.; Lacey, D. M.; Knight, M. R. (1988). "Hypertensive Encephalopathy". Archives of Neurology 45 (10): 1078–1083. doi:10.1001/archneur.1988.00520340032007. PMID 3178528.
  12. ↑ 12,0 12,1 "Hypertensive encephalopathy and the neurologic manifestations of malignant hypertension". Neurology 32 (2): 127–32. February 1982. doi:10.1212/wnl.32.2.127. PMID 7198739.
  13. ↑ "Hypertensive vascular disease; description and natural history". Journal of Chronic Diseases 1 (1): 33–42. 1955. doi:10.1016/0021-9681(55)90019-9. PMID 13233309.
  14. ↑ "Cerebral blood flow and its pathophysiology in hypertension". American Journal of Hypertension 2 (6 Pt 1): 486–92. June 1989. doi:10.1093/ajh/2.6.486. PMID 2757806.
  15. ↑ Tamaki, K.; Sadoshima, S.; Baumbach, G. L.; Iadecola, C.; Reis, D. J.; Heistad, D. D. (1984). "Evidence that disruption of the blood-brain barrier precedes reduction in cerebral blood flow in hypertensive encephalopathy". Hypertension 6 (2_pt_2): I75-81. doi:10.1161/01.hyp.6.2_pt_2.i75. PMID 6724673.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Hipertensīvā_encefalopātija&oldid=3811597"