Vikipēdija

Hinokitiols

ķīmisks savienojums

Hinokitiols (β-thujaplicin) ir naturāls monoterpenoīds, kas atrodams ciprešu dzimtas koku mizā.

Tas ir viens no tujaplicīniem un tropolona ķīmisko pārveidojumu produkts.[1] Hinokitiols ir plaši izmantojams mutes dobuma kopšanas līdzekļos un ārstēšanas līdzekļos, pateicoties savam pretmikrobu,[2] pretvīrusu un pretiekaisuma[3] darbību plašam spektram.[4] Hinokitiols ir cinka un dzelzs jonofors, turklāt tas ir apstiprināts kā uztura bagātinātājs.

Nosaukums ‘’hinokitiols’’ ir cēlies no fakta, ka tas sākotnēji tika iegūts no Taivānas hinoki 1936. gadā.[5] Japānas hinoki tā faktiski gandrīz nav, tai pašā laikā tas ir lielā koncentrācijā (apmēram 0,04% no serdes masas) Hiba ciedra koksnē (Thujopsis dolabrata), Juniperus cedrus koksnē un Rietumu sarkanajā ciedrā (Thuja plicata). To var viegli iegūt no ciedra koka ar šķīdinātāju un ar ultraskaņu. Hinokitiols ir strukturāli saistīts ar tropolonu, kuram trūkst izopropila aizvietotāja. Tropoloni ir labi zināmi helātu veidojoši aģenti.[6]

Antimikrobiālā darbība

labot šo sadaļu

Hinokitiolam ir plašs bioloģisko aktivitāšu spektrs, no kuriem daudzi ir izpētīti un aprakstīti literatūrā. Pirmā un vispazīstamākā bioloģiskā aktivitāte — spēcīga pretmikrobu iedarbība pret daudzām baktērijām un sēnītēm, neatkarīgi no rezistences pret antibiotikām.[7][8] Ir pierādīts, ka hinokitiols ir efektīvs pret Streptococcus pneumoniae, Streptococcus mutans un Staphylococcus Aureus, plaši izplatītiem cilvēku patogēniem.[9][10] Turklāt ir pierādīts, ka hinokitiolam piemīt inhibējoša iedarbība uz Chlamydia trachomatis, Hinokitiols var būt klīniski noderīgs kā lokāls medikaments.[11][12]

Pretvīrusu aktivitāte

labot šo sadaļu

Jaunāki pētījumi parādīja, ka hinokitiols arī demonstrē pretvīrusu iedarbību, ja to lieto kopā ar cinka savienojumu pret vairākiem cilvēka vīrusiem, ieskaitot rinovīrusu, Koksaki (Coxsackie) vīrusu un mengovīrusu.[13]

Ar vīrusu infekciju ārstēšanu var pagūt lielu ekonomisku labumu, kā arī vīrusu infekciju ārstēšana ir ārkārtīgi nozīmīga globālām institūcijām, piemēram, Pasaules Veselības Organizācijai. Mazinot vīrusa poliproteīnu pārstrādi, hinokitiols inhibē vīrusa replikāciju, tomēr šī spēja ir atkarīga no divvērtīgo metāla jonu pieejamības,[14] jo hinokitiols ir tā helāts.

Cinka klātbūtne kombinācijā ar hinokitiolu atbalsta šīs iespējas.

Citas darbības

labot šo sadaļu

Papildus plaša spektra pretmikrobu iedarbībai hinokitiolam piemīt arī pretiekaisuma un pretaudzēju darbības, kas ir aprakstītas vairākos in vitro šūnu pētījumos un in vivo pētījumos ar dzīvniekiem. Hinokitiols nomāc galvenos iekaisuma marķierus un nervu ceļus, piemēram, TNF-a un NF-kB, un tiek pētīts tā potenciāls hronisku iekaisuma vai autoimūnu slimību ārstēšanā. Tika konstatēts, ka hinokitiols izraisa citotoksicitāti vairākām ievērojamām vēža šūnu līnijām, ierosinot autofagiskos procesus.[15][16]

Koronavīrusa pētījumi

labot šo sadaļu

Hinokitiola pretvīrusu iedarbība rodas no tā darbības kā cinka jonoforam.

Hinokitiols nodrošina cinka jonu pieplūdumu šūnās, pieplūdums inhibē RNS vīrusu replikācijas mehānismu un pēc tam inhibē vīrusa replikāciju. Daži no ievērojamiem RNS vīrusiem ietver cilvēka gripas vīrusu, SARS.[17] Cinka jonu spēja ievērojami inhibēt vīrusu replikāciju šūnās un pierādīja, ka darbība ir atkarīga no cinka pieplūduma. Šis pētījums tika veikts ar cinka jonoforu piritionu, kas darbojas ļoti līdzīgi hinokitiolam.[18]

Šūnu kultūrās hinokitiols inhibē cilvēka rinovīrusa, koksackievīrusa un mengo vīrusa pavairošanu. Hinokitiols traucē vīrusu poliproteīnu pārstrādi, tādējādi inhibējot pikornavīrusa replikāciju. Hinokitiols inhibē pikornavīrusu replikāciju, pasliktinot vīrusa poliproteīnu apstrādi, hinokitiola pretvīrusu aktivitāte ir atkarīga no cinka jonu pieejamības.[14]

Dzelzs jonofors

labot šo sadaļu

Ir pierādīts, ka hinokitiols atjauno grauzēju hemoglobīna ražošanu. Hinokitiols darbojas kā dzelzs jonofors, lai dzelzi novirzītu šūnās, paaugstinot intracelulāro dzelzs līmeni. Apmēram 70% dzelzs atrodas cilvēkā eritrocītos un īpaši hemoglobīna proteīnā. Dzelzs ir būtiska gandrīz visiem dzīvajiem organismiem, un tas ir būtisks elements vairākās anatomiskās funkcijās, piemēram, skābekļa transportēšanas sistēmā,[19][20] dezoksiribonukleīnskābes (DNS) sintēzē un elektronu transportēšanā, dzelzs deficīts var izraisīt tādus asins traucējumus kā anēmija, kas var ievērojami kaitēt gan fiziskajai, gan garīgajai veiktspējai.[21]

Cinka sinerģisms

labot šo sadaļu

Hinokitiols ir cinka jonofors, un tiek uzskatīts, ka šī spēja inhibē vīrusa replikāciju.

Kā cinka jonofors hinokitiols palīdz molekulu transportēšanai šūnās caur plazmas membrānu vai starpšūnu membrānu, tādā veidā palielinot norādītās molekulas (piemēram, cinka) intracelulāro koncentrāciju. Līdz ar to, izmantojot cinka pretvīrusu īpašības kombinācijā ar hinokitiolu, var paātrināt cinka uzņemšanu.[22]

Vēža izpēte

labot šo sadaļu

Šūnu kultūrās un pētījumos ar dzīvniekiem ir pierādīts, ka hinokitiols inhibē aizstāšanu[17][23] un tam ir antiproliferatīva iedarbība uz vēža šūnām.[24][25][26][27][28][29]

Cinka deficīts

labot šo sadaļu

Cinka deficīts ir parādīts dažās vēža šūnās un optimāla intracelulāra cinka līmeņa atgriešanās var izraisīt audzēja augšanas nomākumu. Hinokitiols ir dokumentēts cinka jonofors, tomēr šobrīd ir nepieciešami vairāki pētījumi, lai noteiktu hinokitiola un cinka efektīvas piegādes metožu koncentrāciju.

  • "Cinka ietekme uz melanomas augšanu un eksperimentālo metastāžu veidošanos...’’[30]
  • "Cinka deficīts veicina barības vada vēža attīstību, izraisot izteiktu iekaisuma pazīmi ..."[31]
  • "Сinka līmeņa serumā un plaušu vēža apvienība: novērojumu pētījumu metaanalīze ..."[32]
  • "Pētījuma progress attiecībās starp cinka deficītu, ar to saistītajām mikroRNS un barības vada karcinomu ..."[33]

Produkti, kas satur hinokitiolu

labot šo sadaļu

Hinokitiols tiek plaši izmantots plaša patēriņa preču klāstā, ieskaitot kosmētiku, zobu pastas, perorālos aerosolus, saules aizsarglīdzekļus un matu augšanas kosmētiku. Viens no vadošajiem patēriņa zīmoliem hinokitiola produktu pārdošanā ir Hinoki Clinical.

Hinoki Clinical[34] (1956. gads) tika nodibināta neilgi pēc pirmās “hinokitiola rūpnieciskās ekstrakcijas” 1955. gadā. Hinoki kompānijai pašlaik ir vairāk nekā 18 dažādu produktu klāstu, kuru sastāvdaļa ir hinokitiols. Cits zīmols — “Relief Life”[35] lepojas ar vairāk nekā miljonu zobu pastu “Dental Series” pārdošanu, zobu pasta “Dental Series” satur hinokitiolu.[36]

Citi ievērojami hinokitiola produktu ražotāji — Otsuka Pharmaceuticals, Kobayashi Pharmaceuticals, Taisho Pharmaceuticals, SS Pharmaceuticals. Tādi uzņēmumi kā Swanson Vitamins® sāk hinokitiola izmantošanu patēriņa precēs, tādās kā antioksidantu serumu un citās, ASV[37] un Austrālijas[38] tirgos.

2006. gadā hinokitiols Kanādas sadzīves vielu sarakstā tika klasificēts kā neatlaidīgs, bioakumulatīvs un netoksisks ūdens organismiem. Vides darba grupa[39] (EWG), amerikāņu aktīvistu grupa, ir sgatavojuši lapu ar hinokitiola sastāvdaļām, norādot, ka hinokitiolam ir “zema bīstamība” tādās jomās kā “Alerģijas un imunotoksicitāte”, "Vēzis" un "Attīstības un reproduktīvā toksicitāte",[40] piešķirot[40] Hinokitiolam punktu skaitu 1—2. Salīdzinājumam — propilparabēns, sastāvdaļa, ko joprojām pārdod dažādos mutes skalošanas līdzekļos, uzrāda milzīgu toksicitāti un bīstamas bažas. Eiropas Komisija par hormonu traucējumiem uzskata, ka propilparabēns ir cilvēka endokrīnās sistēmas darbības traucējumu izraisītājs,[41] atstājot to EWG tīmekļa vietnē ar atzīmi 4—6.

Dr. ZinX

labot šo sadaļu

2020. gada 2. aprīlī Austrālijas cinka oksīda ražotājs Advance Nanotek[42] iesniedza kopīga patenta pieteikumu AstiVita Limited[43] pretvīrusu kompozīcijai, kurā bija iekļauti dažādi mutes dobuma kopšanas līdzekļi, kuriem kā svarīga sastāvdaļa bija hinokitiols.[44] Zīmols, kuram pieder šis jaunais izgudrojums, tiek saukts par Dr ZinX, un tas, visticamāk, parādīs pasaulei savu cinka + hinokitiola kombināciju 2020. gadā.[45][46]

2020. gada 18. maijā Dr ZinX publicēja testa "Kvantitatīvās suspensijas tests virucīdās aktivitātes novērtēšanai medicīnas jomā" rezultātus,[47] parādot samazinājumu "3,25 log" (samazinājums par 99,9%) neto koncentrācijai 5 minūtēs pret kaķu koronavīrusu (COVID-19 surogāts).[48][49]

Cinks ir būtisks uztura bagātinātājs un mikroelements organismā. Tiek novērtēts, ka 17,3% pasaules iedzīvotāju ir cinka deficīts.[50][51]

Daudzsološa nākotne

labot šo sadaļu

Sākot ar 2000. gadu, pētnieki atzina, ka hinokitiols var būt vērtīgs kā medikaments, īpaši, lai inhibētu Chlamydia trachomatis baktēriju.

Ķīmiķis Martins Burke un kolēģi no Ilinoisas Universitātes, Urbana — Champaign un citām iestādēm atklāja nozīmīgu medicīnisku hinokitiola lietošanu. Burke mērķis bija pārvarēt neregulāru dzelzs pārvadāšanu dzīvnieku organismā. Vairāku olbaltumvielu nepietiekamība var izraisīt dzelzs deficītu šūnās (anēmiju) vai radīt pretēju efektu — hemohromatozi.[52]

Izmantojot par surogātiem ģenētiski noplicinātu rauga kultūru ar gēnu deficītu, pētnieki pārbaudīja nelielu biomolekulu bibliotēku, lai noteiktu dzelzs transporta pazīmes un tādējādi arī šūnu augšanu. Hinokitiols ir parādījis īpašības, kuras atjauno šūnu funkcionalitāti.[53]

Turpmāks komandas darbs izveidoja mehānismu, ar kura palīdzību hinokitiols atjauno vai noslēdz šūnu dzelzi. Pēc tam viņi pārgāja uz zīdītāju pētījumiem un atklāja, ka grauzējiem, ģenētiski konstruētiem uz “dzelzs olbaltumvielu” trūkumu, barotiem ar hinokitiolu, atjaunojās dzelzs uzkrāšanās zarnās. Līdzīgā pētījumā ar zebrafish, molekula atjaunoja hemoglobīna ražošanu.[54]

Burke un līdzautoru darba komentārā hinokitiols tiek saukts par “dzelzs cilvēka molekulu”. Tas ir piemērots un tas ir ironiski, jo atklājēja Nozoe vārdu angļu valodā var tulkot kā “dzelzs vīrs”.

Nozīmīgi pētījumi ir veikti arī par hinokitiola perorālajiem lietojumiem, ņemot vērā pieaugošo pieprasījumu pēc hinokitiola saturošiem perorāliem līdzekļiem. Viens šāds pētījums, kurā piedalījās astoņas dažādas Japānas iestādes, ar nosaukumu “Hinokitiola antibakteriālā aktivitāte pret antibiotikām izturīgām un uzņēmīgām patogēnām baktērijām, kas dominē perorālajā un augšējā elpošanas ceļā”, secināja, ka hinokitiolam piemīt plaša spektra antibakteriāla aktivitāte pret patogēna baktērijām un tam ir maza citotoksicitāte pret cilvēka epitēlija šūnām.[55]

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ Chedgy, Russell J.; Lim, Young Woon; Breuil, Colette (2009-05). "Effects of leaching on fungal growth and decay of western redcedar". Canadian Journal of Microbiology 55 (5): 578–586. doi:10.1139/w08-161. ISSN 0008-4166.
  2. ↑ Smith, R. J.; Bryant, R. G. (1975-10-27). "Metal substitutions incarbonic anhydrase: a halide ion probe study". Biochemical and Biophysical Research Communications 66 (4): 1281–1286. doi:10.1016/0006-291x(75)90498-2. ISSN 0006-291X. PMID 3.
  3. ↑ INAMORI, Yoshihiko; SHINOHARA, Sayo; TSUJIBO, Hiroshi; OKABE, Toshihiro; MORITA, Yasuhiro; SAKAGAMI, Yoshikazu; KUMEDA, Yuko; ISHIDA, Nakao (1999). "Antimicrobial Activity and Metalloprotease Inhibition of Hinokitiol-Related Compounds, the Constituents of Thujopsis dolabrata S. and Z. hondai MAK.". Biological & Pharmaceutical Bulletin 22 (9): 990–993. doi:10.1248/bpb.22.990. ISSN 0918-6158.
  4. ↑ Ye, J; Xu, Y-F; Lou, L-X; Jin, K; Miao, Q; Ye, X; Xi, Y (2015-07). "Anti-inflammatory effects of hinokitiol on human corneal epithelial cells: an in vitro study" (en). Eye 29 (7): 964–971. doi:10.1038/eye.2015.62. ISSN 0950-222X.
  5. ↑ "Stress Check System". Health evaluation and promotion 43 (2): 299–303. 2016. doi:10.7143/jhep.43.299. ISSN 1347-0086.
  6. ↑ Murata, Ichiro; Itô, Shô; Asao, Toyonobu (2012-12-14). "Tetsuo Nozoe: Chemistry and Life". The Chemical Record 12 (6): 599–607. doi:10.1002/tcr.201200024. ISSN 1527-8999.
  7. ↑ Moroi, K.; Sato, T. (1975-08-15). "Comparison between procaine and isocarboxazid metabolism in vitro by a liver microsomal amidase-esterase". Biochemical Pharmacology 24 (16): 1517–1521. doi:10.1016/0006-2952(75)90029-5. ISSN 1873-2968. PMID 8.
  8. ↑ Marniemi, J.; Parkki, M. G. (1975-09-01). "Radiochemical assay of glutathione S-epoxide transferase and its enhancement by phenobarbital in rat liver in vivo". Biochemical Pharmacology 24 (17): 1569–1572. doi:10.1016/0006-2952(75)90080-5. ISSN 0006-2952. PMID 9.
  9. ↑ Schmoldt, A.; Benthe, H. F.; Haberland, G. (1975-09-01). "Digitoxin metabolism by rat liver microsomes". Biochemical Pharmacology 24 (17): 1639–1641. ISSN 1873-2968. PMID 10.
  10. ↑ Wang, Tong-Hong; Hsia, Shih-Min; Wu, Chi-Hao; Ko, Shun-Yao; Chen, Michael Yuanchien; Shih, Yin-Hua; Shieh, Tzong-Ming; Chuang, Li-Chuan et al. (2016-09-28). Hassan, Imtaiyaz. red. "Evaluation of the Antibacterial Potential of Liquid and Vapor Phase Phenolic Essential Oil Compounds against Oral Microorganisms" (en). PLOS ONE 11 (9): e0163147. doi:10.1371/journal.pone.0163147. ISSN 1932-6203.
  11. ↑ Stein, J. M. (1975-09-15). "The effect of adrenaline and of alpha- and beta-adrenergic blocking agents on ATP concentration and on incorporation of 32Pi into ATP in rat fat cells". Biochemical Pharmacology 24 (18): 1659–1662. doi:10.1016/0006-2952(75)90002-7. ISSN 0006-2952. PMID 12.
  12. ↑ Yamano, Hiroaki; Yamazaki, Tsutomu; Sato, Kozue; Shiga, Sadashi; Hagiwara, Toshikatsu; Ouchi, Kazunobu; Kishimoto, Toshio (2005-06). "In Vitro Inhibitory Effects of Hinokitiol on Proliferation of Chlamydia trachomatis" (en). Antimicrobial Agents and Chemotherapy 49 (6): 2519–2521. doi:10.1128/AAC.49.6.2519-2521.2005. ISSN 0066-4804.
  13. ↑ Chedgy, Russell. Secondary metabolites of western red cedar (Thuja plicata) : their biotechnological applications and role in conferring natural durability. Saarbrucken, Germany : Lambert Academic Publishing, 2010. ISBN 978-3-8383-4661-8. OCLC 646005570.
  14. ↑ 14,0 14,1 Krenn, B. M.; Gaudernak, E.; Holzer, B.; Lanke, K.; Van Kuppeveld, F. J. M.; Seipelt, J. (2009-01-01). "Antiviral Activity of the Zinc Ionophores Pyrithione and Hinokitiol against Picornavirus Infections" (en). Journal of Virology 83 (1): 58–64. doi:10.1128/JVI.01543-08. ISSN 0022-538X.
  15. ↑ Turner, A. J.; Hick, P. E. (1975-09-15). "Inhibition of aldehyde reductase by acidic metabolites of the biogenic amines". Biochemical Pharmacology 24 (18): 1731–1733. doi:10.1016/0006-2952(75)90016-7. ISSN 0006-2952. PMID 16.
  16. ↑ Renaud, B.; Buda, M.; Lewis, B. D.; Pujol, J. F. (1975-09-15). "Effects of 5,6-dihydroxytryptamine on tyrosine-hydroxylase activity in central catecholaminergic neurons of the rat". Biochemical Pharmacology 24 (18): 1739–1742. doi:10.1016/0006-2952(75)90018-0. ISSN 0006-2952. PMID 17.
  17. ↑ 17,0 17,1 Jayakumar, Thanasekaran; Liu, Chao-Hong; Wu, Guan-Yi; Lee, Tzu-Yin; Manubolu, Manjunath; Hsieh, Cheng-Ying; Yang, Chih-Hao; Sheu, Joen-Rong (2018-03-22). "Hinokitiol Inhibits Migration of A549 Lung Cancer Cells via Suppression of MMPs and Induction of Antioxidant Enzymes and Apoptosis" (en). International Journal of Molecular Sciences 19 (4): 939. doi:10.3390/ijms19040939. ISSN 1422-0067.
  18. ↑ te Velthuis, Aartjan J. W.; van den Worm, Sjoerd H. E.; Sims, Amy C.; Baric, Ralph S.; Snijder, Eric J.; van Hemert, Martijn J. (2010-11-04). Andino, Raul. red. "Zn2+ Inhibits Coronavirus and Arterivirus RNA Polymerase Activity In Vitro and Zinc Ionophores Block the Replication of These Viruses in Cell Culture" (en). PLoS Pathogens 6 (11): e1001176. doi:10.1371/journal.ppat.1001176. ISSN 1553-7374.
  19. ↑ Grillo, Anthony S.; SantaMaria, Anna M.; Kafina, Martin D.; Cioffi, Alexander G.; Huston, Nicholas C.; Han, Murui; Seo, Young Ah; Yien, Yvette Y. et al. (2017-05-12). "Restored iron transport by a small molecule promotes absorption and hemoglobinization in animals" (en). Science 356 (6338): 608–616. doi:10.1126/science.aah3862. ISSN 0036-8075.
  20. ↑ Service, Robert (2017-05-11). "Iron Man molecule restores balance to cells". Science. doi:10.1126/science.aal1178. ISSN 0036-8075.
  21. ↑ Flohr, H.; Breull, W. (1975-09). "Effect of etafenone on total and regional myocardial blood flow". Arzneimittel-Forschung 25 (9): 1400–1403. ISSN 0004-4172. PMID 23.
  22. ↑ Kröger, H.; Donner, I.; Skiello, G. (1975-09). "Influence of a new virostatic compound on the induction of enzymes in rat liver". Arzneimittel-Forschung 25 (9): 1426–1429. ISSN 0004-4172. PMID 24.
  23. ↑ Scherberger, R. R.; Kaess, H.; Brückner, S. (1975-09). "[Studies on the action of an anticholinergic agent in combination with a tranquilizer on gastric juice secretion in man"]. Arzneimittel-Forschung 25 (9): 1460–1463. ISSN 0004-4172. PMID 26.
  24. ↑ Conway, C. M. (1975-08). "Editorial: "Old lamps for new"". British Journal of Anaesthesia 47 (8): 811–812. ISSN 0007-0912. PMID 27.
  25. ↑ Tu, Dom-Gene; Yu, Yun; Lee, Che-Hsin; Kuo, Yu-Liang; Lu, Yin-Che; Tu, Chi-Wen; Chang, Wen-Wei (2016-04). "Hinokitiol inhibits vasculogenic mimicry activity of breast cancer stem/progenitor cells through proteasome-mediated degradation of epidermal growth factor receptor" (en). Oncology Letters 11 (4): 2934–2940. doi:10.3892/ol.2016.4300. ISSN 1792-1074. PMC PMC4812586. PMID 27073579.
  26. ↑ Zhang, Guangya; He, Jiangping; Ye, Xiaofei; Zhu, Jing; Hu, Xi; Shen, Minyan; Ma, Yuru; Mao, Ziming et al. (2019-04). "β-Thujaplicin induces autophagic cell death, apoptosis, and cell cycle arrest through ROS-mediated Akt and p38/ERK MAPK signaling in human hepatocellular carcinoma" (en). Cell Death & Disease 10 (4): 255. doi:10.1038/s41419-019-1492-6. ISSN 2041-4889.
  27. ↑ Huang, Chien-Hsun; Jayakumar, Thanasekaran; Chang, Chao-Chien; Fong, Tsorng-Harn; Lu, Shing-Hwa; Thomas, Philip; Choy, Cheuk-Sing; Sheu, Joen-Rong (2015-09-25). "Hinokitiol Exerts Anticancer Activity through Downregulation of MMPs 9/2 and Enhancement of Catalase and SOD Enzymes: In Vivo Augmentation of Lung Histoarchitecture" (en). Molecules 20 (10): 17720–17734. doi:10.3390/molecules201017720. ISSN 1420-3049.
  28. ↑ Lee, Tae-Bok; Seo, Eun-Ju; Lee, Ji-Yun; Jun, Jin Hyun (2018-12). "Synergistic Anticancer Effects of Curcumin and Hinokitiol on Gefitinib Resistant Non-Small Cell Lung Cancer Cells". Natural Product Communications 13 (12): 1934578X1801301. doi:10.1177/1934578x1801301223. ISSN 1934-578X.
  29. ↑ Shih, Yin-Hua; Chang, Kuo-Wei; Hsia, Shih-Min; Yu, Cheng-Chia; Fuh, Lih-Jyh; Chi, Tzu-Yun; Shieh, Tzong-Ming (2013-06). "In vitro antimicrobial and anticancer potential of hinokitiol against oral pathogens and oral cancer cell lines" (en). Microbiological Research 168 (5): 254–262. doi:10.1016/j.micres.2012.12.007.
  30. ↑ Murray, Michael J.; Erickson, Kent L.; Fisher, Gerald L. (1983-12). "Effects of dietary zinc on melanoma growth and experimental metastasis". Cancer Letters 21 (2): 183–194. doi:10.1016/0304-3835(83)90206-9. ISSN 0304-3835.
  31. ↑ Taccioli, C.; Chen, H.; Jiang, Y.; Liu, X. P.; Huang, K.; Smalley, K. J.; Farber, J. L.; Croce, C. M. et al. (2012-10). "Dietary zinc deficiency fuels esophageal cancer development by inducing a distinct inflammatory signature" (en). Oncogene 31 (42): 4550–4558. doi:10.1038/onc.2011.592. ISSN 1476-5594.
  32. ↑ Wang, Ying; Sun, Zhengyi; Li, Aipeng; Zhang, Yongsheng (2019-05-06). "Association between serum zinc levels and lung cancer: a meta-analysis of observational studies". World Journal of Surgical Oncology 17 (1): 78. doi:10.1186/s12957-019-1617-5. ISSN 1477-7819. PMC PMC6503426. PMID 31060563.
  33. ↑ Liu, Cong-Min; Liang, Di; Jin, Jing; Li, Dao-Juan; Zhang, Ya-Chen; Gao, Zhao-Yu; He, Yu-Tong (2017). "Research progress on the relationship between zinc deficiency, related microRNAs, and esophageal carcinoma" (en). Thoracic Cancer 8 (6): 549–557. doi:10.1111/1759-7714.12493. ISSN 1759-7714. PMC PMC5668500. PMID 28892299.
  34. ↑ ADU-BREDU, STEPHEN; HAGIHARA, AKIO (2003-03). [http://dx.doi.org/10.1046/j.1440-1703.2003.00544.x "Long-term carbon budget of the above-ground parts of a young hinoki cypress (Chamaecyparis obtusa ) stand"]. Ecological Research 18 (2): 165–175. doi:10.1046/j.1440-1703.2003.00544.x. ISSN 0912-3814.
  35. ↑ Garner, C. W.; Behal, F. J. (1975-11-18). "Effect of pH on substrate and inhibitor kinetic constants of human liver alanine aminopeptidase. Evidence for two ionizable active center groups". Biochemistry 14 (23): 5084–5088. doi:10.1021/bi00694a009. ISSN 0006-2960. PMID 38.
  36. ↑ Biodiversity and Natural Product Diversity. Elsevier. 2002. i–ii. lpp. ISBN 978-0-08-043707-1.
  37. ↑ "Postnatal changes in maternal serum antioxidant vitamins". The Internet Journal of Nutrition and Wellness 6 (1). 2008. doi:10.5580/5c1. ISSN 1937-8297.
  38. ↑ Stellwagen, E.; Babul, J. (1975-11-18). "Stabilization of the globular structure of ferricytochrome c by chloride in acidic solvents". Biochemistry 14 (23): 5135–5140. doi:10.1021/bi00694a018. ISSN 0006-2960. PMID 41.
  39. ↑ Schedler, Kuno; Treasury Board of Canada (1998-01). "Canada: Getting Government Right". Public Administration Review 58 (1): 92. doi:10.2307/976897. ISSN 0033-3352.
  40. ↑ 40,0 40,1 Das Assoziationsabkommen EWG — Türkei. Vienna : Springer-Verlag. 1–13. lpp. ISBN 3-211-20820-8.
  41. ↑ Yamamoto, Yoshinori (2014-09). "Editorial: Organic synthesis for nanotek, and nanotek for organic synthesis". Tetrahedron 70 (36): 6038. doi:10.1016/j.tet.2014.04.091. ISSN 0040-4020.
  42. ↑ Journal of Health and Beauty 14 (1). 2020-05-31. doi:10.35131/ishb.2020.14.1.. ISSN 2005-369X. http://dx.doi.org/10.35131/ishb.2020.14.1..
  43. ↑ Teicher, Julian; Dow, Nina (2003-07-28). "E-government in Australia: Promise and progress". Information Polity 7 (4): 231–246. doi:10.3233/ip-2002-0020. ISSN 1875-8754.
  44. ↑ "Morley, Cecil Denis, (20 May 1911–14 Feb. 1999), Secretary General, The Stock Exchange, London, 1965–71; retired". Who Was Who (Oxford University Press). 2007-12-01.
  45. ↑ «9389, 1818-05-20, BUCHAN (Dr)». Art Sales Catalogues Online. Skatīts: 2020-08-07.
  46. ↑ "Companion May 2020: full issue PDF". BSAVA Companion 2020 (5): 1–38. 2020-05-01. doi:10.22233/20412495.0520.1. ISSN 2041-2487.
  47. ↑ Dr., Vaishali Keluskar (2020). "Tribute to Dr. Soheyl Sheikh (17th April 1968 - 31st May 2020)". Journal of Indian Academy of Oral Medicine and Radiology 32 (2): 95. doi:10.4103/0972-1363.288144. ISSN 0972-1363.
  48. ↑ &NA; (2008-08). "The Australian Therapeutic Goods Administration (TGA) has received ten reports of hyponatraemia associated with desmopressin use". Reactions Weekly &NA; (1215): 3. doi:10.2165/00128415-200812150-00007. ISSN 0114-9954.
  49. ↑ Wessells, K. Ryan; Brown, Kenneth H. (2012-11-29). "Estimating the Global Prevalence of Zinc Deficiency: Results Based on Zinc Availability in National Food Supplies and the Prevalence of Stunting". PLoS ONE 7 (11): e50568. doi:10.1371/journal.pone.0050568. ISSN 1932-6203.
  50. ↑ Martin, J. K.; Luthra, M. G.; Wells, M. A.; Watts, R. P.; Hanahan, D. J. (1975-12-16). "Phospholipase A2 as a probe of phospholipid distribution in erythrocyte membranes. Factors influencing the apparent specificity of the reaction". Biochemistry 14 (25): 5400–5408. doi:10.1021/bi00696a003. ISSN 0006-2960. PMID 54.
  51. ↑ Callaway, W. S.; Page, J. S. (2013-02-12). Boildown Study on Supernatant Liquid Retrieved from AP-107 in May 2010.
  52. ↑ Baosaree, Jariya; Rakharn, Nattanicha; Kammee, Darawadee; Pengpajon, Patcharapong; Sriaphai, Suntiphap; Sittijanda, Suttida; Naudom, Unthika; Sriprang, Nimit et al. (2018-02-01). "The Effect of Rice Husk Charcoal and Sintering Temperature on Porosity of Sintered Mixture of Clay and Zeolite". Indian Journal of Science and Technology 11 (8): 1–12. doi:10.17485/ijst/2018/v11i8/104310. ISSN 0974-5645.
  53. ↑ Cassatt, J. C.; Marini, C. P.; Bender, J. W. (1975-12-16). "The reversible reduction of horse metmyoglobin by the iron(II) complex of trans-1,2-diaminocyclohexane-N,N,N,n-tetraacetate". Biochemistry 14 (25): 5470–5475. doi:10.1021/bi00696a014. ISSN 0006-2960. PMID 57.
  54. ↑ Nozoe, Tetsuo (1936-03). "ÜBER DIE FARBSTOFFE IM HOLZTEILE DES “HINOKl”-BAUMES. I. HINOKITIN UND HINOKITIOL(Vorläufige Mitteilung)" (en). Bulletin of the Chemical Society of Japan 11 (3): 295–298. doi:10.1246/bcsj.11.295. ISSN 0009-2673.
  55. ↑ Domon, Hisanori; Hiyoshi, Takumi; Maekawa, Tomoki; Yonezawa, Daisuke; Tamura, Hikaru; Kawabata, Shigetada; Yanagihara, Katsunori; Kimura, Osamu et al. (2019-06). "Antibacterial activity of hinokitiol against both antibiotic‐resistant and ‐susceptible pathogenic bacteria that predominate in the oral cavity and upper airways". Microbiology and Immunology 63 (6): 213–222. doi:10.1111/1348-0421.12688. ISSN 0385-5600.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Hinokitiols&oldid=3901041"