Hibakuša

Hibakuša (japāņu: 被爆者) ir no japāņu valodas ņemts apzīmējums Hirosimas un Nagasaki atombumbu uzlidojumu upuriem. Hibakuša japāņu valodā nozīmē "sprādziena skarti cilvēki". Pēc 2014. gada 31. marta datiem vēl dzīvi bija 192 719 hibakušas (galvenokārt dzīvoja Japānā). Saskaņā ar Japānas valdības datiem 1% no tiem bija nopietnas onkoloģiskas saslimšanas, ko izraisīja radiācijas iedarbība pēc bombardēšanas.

"Zēns pie krematorijas", vēsturiska fotogrāfija, kas uzņemta Nagasaki, Japānā, 1945. gada septembrī, īsi pēc Hirosimas un Nagasaki atombombardēšanas 1945. gada 9. augustā. Fotogrāfijā redzams apmēram 10 gadus vecs zēns ar piesprādzētu pie muguras savu mirušo brāli, gaidot savu kārtu pie krematorijas.

Saskaņā ar likumu hibakušas statusam atbilst:

• persona, kas sprādziena brīdī atradās dažu kilometru attālumā no epicentra;
• persona, kas atrodās mazāk nekā divus kilometrus no epicentra divu nedēļu laikā pēc sprādziena;
• personas, kas bijušas pakļautas radioaktīvo nokrišņu iedarbībai;
• bērni, kas dzimuši sievietēm, kuras grūtniecības laikā ietilpa kādā no iepriekš minētajām kategorijām.

Divreiz izdzīvojušie

Cilvēki, kuri cieta abu sprādzienu rezultātā, Japānā ir pazīstami kā nijū hibakuša. Šie cilvēki 1945. gada 6. augustā atradās Hirosimā, un divu dienu laikā viņiem izdevās sasniegt Nagasaki.

2006. gadā tika uzņemta dokumentālā filma "Twice Bombed, Twice Survived: The Doubly Atomic Bombed of Hiroshima and Nagasaki". Producenti atrada 165 cilvēkus, kuri bija abu sprādzienu upuri, un filma tika demonstrēta Apvienoto Nāciju Organizācijā.

2009. gada 24. martā Japānas valdība oficiāli atzina Cutomu Jamaguči (1916—2010) par dubultu hibakušu. Tika apstiprināts, ka Cutomu Jamaguči atradās 3 kilometrus no nulles vietas Hirosimā, komandējuma laikā, kad notika kodolsprādziens. Viņš guva nopietnus apdegumus kreisajā sānā un pavadīja nakti Hirosimā. Viņš atgriezās savā dzimtajā pilsētā Nagasaki 8. augustā, dienu pirms bumbas nomešanas Nagasaki, un, meklējot savus radiniekus, tika pakļauts radioaktīvajam starojumam. Jamaguči bija pirmais oficiāli atzītais, kurš izdzīvoja abos sprādzienos. Cutomu Jamaguči nomira 93 gadu vecumā 2010. gada 4. janvārī no kuņģa vēža.

Upuru diskriminācija

Japānas valdība atbalsta atomsprādziena upurus, maksājot viņiem ikmēneša pabalstu un nodrošinot medicīnisko aprūpi. Taču viņi paši un viņu bērni saskaras ar nopietnām grūtībām ikdienā: viņus nelabprātāk neņem darbā, izvairās precēties, jo pastāv risks, ka bērni būs ar iedzimtām slimībām vai ģenētiskām novirzēm.

Atomic Bomb Casualty Commission - ABCC

Atomic Bomb Casualty Commission (Atombumbas upuru komisija) bija komisija, kas tika izveidota 1946. gadā saskaņā ar prezidenta Harija S. Trūmena direktīvu. Komisijas vienīgais mērķis bija pētīt atombumbas sprādzienu pārdzīvojušos, jo tika uzskatīts, ka šāda iespēja varētu vairs nerasties līdz nākamajam pasaules karam.

Tādēļ šī komisija pētīja hibakušas veselības stāvokli, bet nesniedza viņiem ārstēšanu. Amerikas līderi uzskatīja, ka hibakušas ārstēšana būtu atbildības atzīšana par viņu ievainojumiem. Tā rezultātā hibakuša jutās kā izmēģinājuma trusīši ABCC komisijas skatījumā.

ABCC komisija pievērsās arī Nagasaki Nišijamas rajonam. Starp sprādziena epicentru un Nišijamu atradās kalni, kas novērsa sprādziena siltuma un radiācijas tiešu nokļūšanu Nišijamā, tāpēc tur netika nodarīti tieši bojājumi. Tomēr radiācijas klātbūtne tika konstatēta radioaktīvo nokrišņu ietekmē. Tādēļ pēc kara tika veikti veselības pētījumi, neinformējot iedzīvotājus par to patieso mērķi. Sākotnēji pētījumus Nišijamā veica ASV armija, bet vēlāk tos nodeva ABCC komisijai.

Pāris mēnešus pēc atombombardēšanas Nišijamas iedzīvotājiem tika konstatēts būtisks balto asins šūnu skaita pieaugums. Dzīvniekiem pēc visa ķermeņa apstarošanas var attīstīties leikēmija, tāpēc tika nolemts izpētīt, kas notiek ar cilvēkiem. Cilvēkiem tika arī diagnosticēts osteosarkomas gadījums pēc radioaktīvu vielu norīšanas. Saskaņā ar ABCC komisijas ziņojumu, Nišijamas rajona iedzīvotāji, kuri nebija tieši cietuši no atombombardēšanas, bija ideāla grupa, lai novērotu atlikušās radiācijas ietekmi.

ASV turpināja pētniecību par atlikušo radiāciju pēc tam, kad Japāna bija kļuvusi neatkarīga, bet rezultāti nekad netika nodoti Nišijamas iedzīvotājiem. Tā rezultātā pēc Otrā pasaules kara iedzīvotāji turpināja nodarboties ar lauksaimniecību, un palielinājās leikēmijas pacientu skaits, kā arī vairāk cilvēku mira.

Pēc atombombardēšanas japāņu zinātnieki vēlējās veikt pētījumus, lai palīdzētu izdzīvojušajiem hibakušām atgūties, bet SCAP nepieļāva japāņiem veikt pētījumus par atombumbas nodarīto kaitējumu. Īpaši stingri noteikumi līdz 1946. gadam noveda pie lielāka radiācijas izraisītu nāves gadījumu skaita pieauguma.

Ja hibakuša atteicās iziet rutīnas medicīniskos izmeklējumus, ABCC draudēja vest viņus uz kara tribunālu par kara noziegumiem. Turklāt, ja hibakuša nomira, ABCC personīgi apmeklēja viņu mājas un paņēma viņu ķermeņus uz autopsiju. ABCC komisija arī mēģināja paņemt nedzīvi dzimušu dvīņu ķermeņus izpētei. Ir pieņemts, ka vismaz 1 500 orgāni tika nosūtīti uz ASV bruņoto spēku Patoloģijas institūtu Vašingtonā.

Ārējās saites

• Nagasaki Archive Arhivēts 2021. gada 18. novembrī, Wayback Machine vietnē.
• White Light/Black Rain official website Arhivēts 2008-06-05 Wayback Machine vietnē. (film)
• Voices of the survivors from Hiroshima and Nagasaki
• Voice of Hibakusha "Eye-witness accounts of the bombing of Hiroshima"
• Hibakusha, fifteen years after the bomb (CBC TV news report)
• Virtual Museum "Hibakusha testimonies, coupled with photographs, memoirs and paintings, give a human face to the tragedy of the A-bombing. Starting in 1986, the Hiroshima Peace Culture Foundation initiated a project to record hibakusha giving testimonies on video. In each year since, the testimonies of 50 people have been recorded and edited into 20-minute segments per person"
• The Voice of Hibakusha