Hermanis Goldšmits
Hermanis Maiers Salomons Goldšmits (vācu: Hermann Mayer Salomon Goldschmidt; 1802. gada 17. jūnijs — 1866. gada 26. aprīlis) bija vācu-franču gleznotājs un astronoms. Atklājis 14 asteroīdus.
| ||||||||||||
| ||||||||||||
| Atklātie asteroīdi: 14 | |
|---|---|
| 21 Lutēcija | 1852. gada 15. novembrī |
| 32 Pomona | 1854. gada 26. oktobrī |
| 36 Atalante | 1855. gada 5. oktobrī |
| 40 Harmonija | 1856. gada 31. martā |
| 41 Dafne | 1856. gada 22. maijā |
| 44 Nisa | 1857. gada 27. maijā |
| 45 Eiženija | 1857. gada 27. jūnijā |
| 48 Dorīda | 1857. gada 19. septembrī |
| 49 Pale | 1857. gada 19. septembrī |
| 52 Eiropa | 1858. gada 4. februārī |
| 54 Aleksandra | 1858. gada 10. septembrī |
| 56 Meleta | 1857. gada 19. septembrī |
| 61 Danaja | 1860. gada 9. septembrī |
| 70 Panopeja | 1861. gada 5. maijā |
Hermanis Goldšmits piedzima Frankfurtē turīga ebreju tirgoņa ģimenē. Kāda ceļojuma laikā pa Nīderlandi, viņš apmeklēja gleznu galerijas, kur gūto iespaidu rezultātā nolēma kļūt par gleznotāju. Vairākus gadus viņš Minhenē mācījās gleznošanu pie pazīstamiem māksliniekiem. 1836. gadā pārcēlās uz Parīzi, lai pilnveidotu gleznošanas prasmi.
45 gadu vecumā H. Goldšmits nolēma pievērsties astronomijai. Uz to viņu pamudināja franču astronoma Leverjē lekcija, kuru tas nolasīja Sorbonā 1847. gada 31. martā. Lekcijas tēma bija par pilno Mēness aptumsumu, kas notika tanī pašā diennaktī. Goldšmits esot gājis garām universitātei un nolēmis paklausīties lekciju. Tās iespaidots, viņš sācis pastiprināti interesēties par astronomiju.
1849. gada beigās Goldšmits iegādājās nelielu (2 collas) teleskopu. To viņš nopirka par naudu, kuru ieguva pārdodot vienu no divām Galileo Galileja portreta kopijām.[1] Teleskopu viņš uzstādīja savā dzīvoklī, sestajā stāvā. Drīz vien viņš sāka papildināt savā rīcībā esošās zvaigžņu kartes ar jauniem objektiem. Goldšmits novēroja vienu debess apgabalu vairākas naktis pēc kārtas un spēja noteikt vairākas maiņzvaigznes. 1852. gada 15. novembrī Goldšmits atklāja savu pirmo asteroīdu. 18. novembrī ar Fransuā Arago palīdzību atklājums tika apstiprināts Parīzes observatorijā. Asteroīdu Fransuā Arago nodēvēja par Lutēciju, nosaucot to Romas impērijas laika apmetnes vārdā, kura atradās Parīzes vietā.[2]
Nākamajos gados Goldšmits ieguva nedaudz lielāku teleskopu un līdz 1856. gada maijam bija atklājis vēl 4 asteroīdus. Nākamais teleskops bija jau ar 10 cm diametra lēcu. Tas viņam ļāva atklāt vēl 9 asteroīdus laikposmā no 1857. gada maija līdz 1861. gada maijam.
Francijas Zinātņu akadēmija Goldšmitam vairākkārt (1852., 1854., 1855., 1857., 1858. un 1861. g.) piešķīra Lalanda balvu par nozīmīgiem atklājumiem astronomijā. 1857. gadā Hermanis Goldšmits tika apbalvots ar Goda Leģiona ordeni. Pirms 1861. gada maija Goldšmits saņēma arī Karaliskās astronomijas savienības zelta medaļu, kā astronoms, kurš atklājis visvairāk asteroīdu (tobrīd 13). Džons Hainds un Roberts Luters tobrīd bija atklājuši pa 10 asteroīdiem katrs.[3]
Hermaņa Goldšmita vārdā nosaukti asteroīds 1614 Goldšmits,[4] Mēness krāteris Goldšmits[5] un apgabals uz asteroīda Lutēcija.[6]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Edward Cave,John Nichols, The Gentleman's Magazine, and Historical Chronicle». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 10. augustā. Skatīts: 2015. gada 1. maijā.
- ↑ Lutz D.Schmadel, Dictionary of Minor Planet Names, 1997, ISBN 3-540-61747-7, 22. lpp.
- ↑ Monthly Notices of the Royal Astronomical Society: Address delivered by the President, the Rev. Robert Main, on presenting the Gold Medal of the Society to M. Hermann Goldschmidt
- ↑ «Lutz D. Schmadel, Dictionary of Minor Planet Names». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 3. jūlijā. Skatīts: 2015. gada 1. maijā.
- ↑ Goldschmidt on Moon
- ↑ Goldschmidt on Moon
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |