Konvencija par Baltijas reģiona jūras vides aizsardzību

Konvencija par Baltijas reģiona jūras vides aizsardzību (Helsinku konvencija) ir starptautisks līgums ar kuru dalībvalstis apņemas cīnīties pret Baltijas jūras piesārņošanu no sauszemes, kuģiem, ieskaitot atpūtas kuģus, ar kaitīgām ķīmiskām vielām. Dalībvalstis apņemas sadarboties jūras vides monitoringa veikšanai, piesārņojuma novēršanai un avāriju seku likvidēšanai.

Pirmsākumi

Konvencija par Baltijas reģiona jūras vides aizsardzību tika parakstīta 1974. gadā Helsinkos. Konvencijas dalībvalstis apņēmās novērst un samazināt Baltijas jūras piesārņošanu no sauszemes, kuģiem un ar bīstamajām ķīmiskajām vielām. To parakstīja Baltijas jūras reģiona valstis — Dānija, Somija, Vācijas Federatīvā Republika, Vācijas Demokrātiskā Republika, Polijas Tautas Republika, Zviedrija un PSRS un tā bija psaulē pirmā starptautiskā vienošanās, kas veltīta jūras vides aizsardzībai pret piesārņojumu.

Helsinku Komisija (HELCOM)

Konvencijas ieviešanu pārvalda Helsinku Komisija (HELCOM). Komisija izstrādā vadlīnijas un rekomendācijas Baltijas jūras vides aizsardzībai. HELCOM nodrošina arī konvencijas ieviešanas monitoringu un zinātnisko pamatojumu — apkopo dalībvalstu iesniegtos datus, pasūta pētījumus. Komisijas darbu vada uz diviem gadiem iecelts priekšsēdētājs, kuru dalībvalstis izvirza pēc kārtas, atbilstoši valstu nosaukumu secībai angļu valodā. Priekšsēdētājs katru gadu sasauc nacionālo delegāciju vadītāju sanāksmes, organizē dažādas darba grupas, kas sagatavo atskaites par rekomendāciju ieviešanu, izstrādā jaunas rekomendācijas, vadlīnijas un rokasgrāmatas. HELCOM sekretariāta darbu finansē no dalībvalstu ikgadējām iemaksām un brīvprātīgiem ziedojumiem. Tās birojs un izpildesekretariāts atrodas Helsinkos(Somijā).

Regulāri tiek sasauktas arī dalībvalstu ministru konferences, kurās tiek apstiprināti HELCOM izstrādātie, dalībvalstīm saistošie dokumenti.

1992. gada Helsinku konvencija

1992. gadā tika parakstīts jauns, modernizēts konvencijas (Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības konvencija) teksts. Konvencija stājās spēkā 2000. gada 1. jūlijā. Dalībvalstis, kas parakstīja jauno tekstu bija (ratifikācijas rakstu iesniegšanas secībā) — Eiropas Savienība, Vācija, Latvija, Zviedrija, Igaunija, Somija, Dānija, Lietuva, Polija un Krievija.

Konvencijas mērķis ir samazināt, aizkavēt un novērst Baltijas jūras vides piesārņošanu, sekmēt Baltijas jūras vides atveseļošanu un tās ekoloģiskā līdzsvara uzturēšanu. Konvencijas dalībvalstis apņēmušās veikt drošības pasākumus, ja būs pamats domāt, ka tieši vai netieši jūras vidē nokļūstošās vielas vai enerģija var radīt draudus cilvēka veselībai, kaitēt dzīvajiem resursiem un jūras ekosistēmām, mazināt rekreatīvo vērtību vai traucēt citu likumīgu jūras resursu izmantošanu. Lai to sasniegtu, dalībvalstis sekmēs videi labvēlīgāko pieeju un labāko pieejamo tehnoloģiju izmantošanu un piemēros "piesārņotājs maksā" principu. Dalībvalstis apņemas aizsargāt un atjaunot Baltijas jūras bioloģisko daudzveidību, tās sugas un biotopus kā arī nodrošināt dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

HELCOM Baltijas jūras rīcības plāns

2007. gadā konvencijas dalībvalstis un Eiropas Savienība pieņēma HELCOM Baltijas jūras rīcības plānu (HELCOM Baltic Sea Action Plan (BSAP)). Tā ir ambicioza programma Baltijas jūras vides ekoloģiskā stāvokļa atjaunošanai. Tajā integrēti jaunākie zinātniskie sasniegumi un inovatīvas apsaimniekošanas metodes. Plāna ieviešana stimulē dalībvalstu sadarbību tā mērķu sasniegšanai. Baltijas jūras rīcības plāns tiek regulāri atjaunināts ministru sanāksmēs.

Latvijā

Latvijas Republika abas konvencijas parakstīja 1992. gadā, bet Latvijas Republikas Saeima tās ratificēja 1994. gadā un deponēja ratifikācijas rakstu Helsinkos. Pirmā HELCOM priekšsēdētāja no Latvijas bija Inese Vaidere (2002—2004). Nākamā Latvijas prezidentūra ir paredzēta 2022.-2024. gadā. Latvijas nacionālos ziņojumus HELCOM var skatīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājas lapā.