Helsinku katedrāle
- Šis raksts ir par luterticīgo katedrāli. Par Helsinku pareizticīgo katedrāli skatīt rakstu Helsinku pareizticīgo katedrāle.
Helsinku katedrāle (somu: Helsingin tuomiokirkko, Suurkirkko, zviedru: Helsingfors domkyrka, Storkyrkan) ir 19. gadsimta vidū celta Somijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas katedrāle, kas atrodas Somijas galvaspilsētas Helsinku centrā, Senāta laukumā. Helsinku diecēzes galvenā baznīca.
Helsinku katedrāle | |
---|---|
Helsinku katedrāle | |
Pamatinformācija | |
Atrašanās vieta | Helsinki, Ūsimā, Somija |
Koordinātas | 60°10′13″N 24°57′08″E / 60.170278°N 24.952222°EKoordinātas: 60°10′13″N 24°57′08″E / 60.170278°N 24.952222°E |
Piederība konfesijai | Somijas Evaņģēliski luteriskā baznīca |
Statuss | katedrāle |
Arhitektūras apraksts | |
Arhitekts | Kārlis Ludvigs Engels (Carl Ludvig Engel), Ernsts Lormanis (Ernst Lohrmann) |
Arhitektūras stils | neoklasicisms |
Celtniecības sākums | 1830. gads |
Celtniecības beigas | 1858. gads |
Kad 1812. gadā Helsinki kļuva par Somijas Lielhercogistes galvaspilsētu, Krievijas cars Aleksandrs I nodibināja fondu divu katedrāļu (luterticīgo un pareizticīgo) celtniecībai pilsētā. Helsinku katedrāle, kas ir viena no redzamākajām Helsinku būvēm, celta no 1830. līdz 1858. gadam un tās projekta autors ir daudzu Helsinku būvju radītājs Kārlis Ludvigs Engels (Carl Ludvig Engel, 1778 – 1840). Pēc Engela nāves baznīcu pabeidza viņa skolnieks Ernsts Lormanis (Ernst Lohrmann, 1803 — 1870). Katedrāles altārgleznas autors ir vacbaltietis Kārlis fon Hefs (Carl Timoleon von Neff/Тимофей Андреевич Нефф, 1804 – 1876).
Baznīcu uzbūvējot, to nosauca Nikolaja vārdā par Svētā Nikolaja baznīcu (Nikolainkirkko) par godu Krievijas cara Nikolaja I svētajam aizbildnim. Pēc Somijas neatkarības to pārdēvēja par Lielo baznīcu (Suurkirkko). Par katedrāli tā kļuva 1959. gadā, nodibinoties Helsinku diecēzei.
-
Interjers
-
Altārglezna
-
Ērģeles
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Helsinku katedrāle.